Viļakas novada dzejniekam, publicistam Valerjanam Rundzānam - 85

Imants Ziedonis ir teicis: "Laime ir laiks. Piepildīts laiks. Laime ir skaņām, krāsām un smaržām piepildīts laiks."

Viļakas novada literāts Valerjans Rundzāns ir gandarīts par Laimes mirkli ko piedzīvojis nupat - nosvinot 85 gadus.

Valerjans dzimis 1930. gada 1. februārī Balvu rajona Viļakas pagasta Ūlasu ciemā zemnieku ģimenē, kur tēvam piederēja 10 ha zemes.

Četrus gadus mācījies Slīpaču skolā - Dravnieku pamatskolā, tad Eržepoles skolā un ģimnāzijā. Pabeidzis Rīgas fizkultūras institūtā kursus, iesāka strādāt Viduču pamatskolā.

Nostrādāja tikai divus mēnešus, kad Valerijanu iesauca armijā un aizsūtīja uz kara skolu Alūksnē.

Ieguvis vidējo speciālo izglītību. Pēc profesijas - tehniķis elektriķis.Vēlākos gados strādājis par elektriķi, par dežurējošo inženieri elektrostacijā, par vecāko inženieri inspektoru enerģijas uzraudzības sistēmā.
1999. gadā - "Emociju gūstā dzimtajā novadā", 2003. gadā - "Atbalss provincē".

Ilgus gadus dzīvojis Lietuvā, bet aizejot pensijā, atgriezies dzimtajā Viļakā.

Dzejot sācis 65 gadu vecumā, dzejnieku Bruno Vilka un Viļa Bukša iedrošināts.

Uzrakstīts stāstījums "Mani "Ūlasi" vēl dzīvo" - par dzimto ciemu un tā ļaudīm pēc otrā pasaules kara. Šo brošūru izdevusi Nacionālo Daugavas Vanagu Balvu nodaļa 1995. gadā. Stāstījums par Ūlasu ciema ļaudīm sasaucās ar E.Birznieka - Upīša "Pelēkā akmens stāstiem".

1997. gadā iznākusi dzejas grāmatiņa datorsalikumā "Manas emocijas Viļakā",

2004. gadā - "Veltījums dzimtā novada skolām".

Viņš saistītā valodā apraksta savu novadu, runājot par konkrētām vietām, notikumiem, cilvēkiem.                       
2011.gadā "Vītola izdevniecībā" iznākusi V.Rundzāna dzejas grāmata "Nav manis bez Dzimtenes dziesmas", kuras galvenais moto ir:

"Lai es biju, kur nebiju,

Viļakā man jābūt bij;

Pa pasauli staigājot,

Viļaka bij' azotē. "(Balvu reģ.kult.datu bāze)

V.Rundzāns dienot Lietuvā nolūkoja sievu - Genvaiti, ar kuru pēc laika arī apprecējās.  Piedzima divi bērni –dēls Edgars un meita Aina.

Ar lepnumu sirdī Valerjans stāsta par mazmeitu vārdā Egle, kura šobrīd studē arhitektūru Austrālijā un mazdēlu Karolis, kurš mācās un dzīvo Lietuvā.

Ikreiz, kad vēlos aprunāties ar Valerjanu, sastopu viņu smaidīgu un atvērtu. Ne vienmēr šķiet pieņemams šī brīža esošais stāvoklis, taču cienījamo gadu pārstāvis uzskata, ka katrs mirklis šajā dzīvē ir jāizdzīvo ar prieku un pateicību :"Mēs katrs esam maza daliņa Visumā un mums ir unikāla izdevība veidot to daļu, kas ir mūsu, tā mainot visu kopainu."

Valerjans mūsu novada jaunākai paaudzei vēl būt godīgiem, darbīgiem, mīlēt savu Latviju, mīlēt savu tautu, cienīt vecākus.

Sveiciens Jubilāram sniegotā baltumā!

Lai mūsu gaviļniekiem daudz laimes, prieka un stipra veselība!

Teksts, foto:Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne