piektdiena, 2015. gada 22. maijs

Dziesmu pēcpusdiena kopā ar Grafu Burkeviču

Vairāk bildēs


Čigāna tēvzeme vējā, kas silts,
Smilšu pulksteņa plūstošā smilts.
Čigāna tēvzeme vērmelē zied.
Čigāna tēvzeme dziesmā, ko dzied.                 

Čigāni ir tauta, kas dzīvo izkaisīti dažādās pasaules valstīs un kurus vieno čigānu valoda un kopējas tradīcijas. Ziņas par čigānu skaitu pasaulē ir ļoti pretrunīgas. Latvijā (arī citās zemēs) čigānu zināmais nosaukums romi cēlies no senās Indijas dziedātāju-muzikantu kastas nosaukuma transformācijas.
Liela un vēl pilnībā neapgūta bagātība ir čigānu valoda un folklora. Čigānu tautas folklorai raksturīgie žanri ir dziesmas, pasakas, leģendas, anekdotes un parunas. Dziesmu žanri ir visdažādākie, piemēram, liriskās, episkās un kara dziesmas. Speciālisti atzīst, ka čigāniem ar latviešiem ir kopīgi tādi žanri kā: bāreņu dziesmas, krogus (dzīru) dziesmas.  
Čigānu mūzikai ir bagāta ornamentu, sarežģīta ritmika, spilgti emocionāls atskaņojums un improvizējoša muzicēšanas maniere. Tā ir pasaulē iecienīta mūzika: flamenko stils Spānijā, verbunkošs Ungārijā, Krievijā-slavenās čigānu romances ģitāras pavadījumā.
Viļakas iedzīvotājs, romu tautas pārstāvis  Grafs Burkevičs  piedāvāja uzstāties Viļakas sociālās aprūpes centrā ar muzikālo priekšnesumu. 22.maijā Viļakas sociālās  aprūpes centrā notika dziesmu pēcpusdiena kopā ar Grafu Burkeviču.
Pulcējušies kuplā skaitā, iemītnieki un darbinieki ar nepacietību un interesi gaidīja Grafu. Mūziķis ierodoties, iepazīstināja klātesošos ar savu autobiogrāfiju. Grafs stāstīja, ka dzied viņš kopš sevi atceras un viņa ģitāra ir tik pat veca, cik viņš pats.  
 Izskanot pirmai dziesmai, Grafs savā dziedājumā aizrāva klausītājus ar  temperamentīgu un  ugunīgu „čigānisko” ritmu. Daudzus aizkustināja melodisko romanču skanējums.  Dziesmas sekoja viena pēc otras - latviešu, krievu, čigānu valodās.
Klausītāju sejās mijās te asaras, te smaids. Nevienu nespēj pamest vienaldzīgu dziesmas „Ai, Latgale, Tu Dvēselīte mana”, „Oči čornije” u.c.
Nemanāmi aizritēja koncertam atvēlētā stunda.
„Es tādu koncertu varētu klausīties katru nedēļu!”-komentēja iemītniece Paulina.
Sirsnīgi atvadījies ar katru iemītnieku, Grafs pateicās par klausīšanos.  Iemītnieki kavējās vēl laiciņu, lai dalītos iespaidos par koncertu .
Paldies Grafam par temperamentīgiem čigānu ritmiem!
Teksts, foto:Viļakas sociālās aprūpes centra sociālā darbiniece Ņ. Leišavniece
 

ceturtdiena, 2015. gada 21. maijs

Viļakas Sociālās aprūpes centra darbinieki gūst idejas un pieredzi Vidzemē

Vairāk bildēs

Viļakas Sociālās aprūpes centra darbinieki gūst idejas un pieredzi Vidzemē

Pieredzes braucienā uz Vidzemes reģionu, Alojas novada Urgas pansionātu 19.maija rītā devās Viļakas sociālās aprūpes centra kolektīvs kopā ar saviem sadarbības partneriem. Brauciena mērķis - veicināt pieredzes, zināšanu un labas prakses apmaiņu ar kaimiņu reģiona kolēģiem.

Vidzemes pusē par urgām dēvē mazās upītes. Šo mazo upīšu nosaukumu iemantojis arī Urgas pansionāts, kurš izvietots bijušajā muižā, kur piecdesmito gadu sākumā pēc II pasaules kara, kad radās problēmas ar ievainoto un slimu karā cietušo izvietošanu un ārstēšanu, tika izveidots pansionāts.

Pansionāts atrodas gleznainā, simtgadīgu koku ieskautā teritorijā, kur klienti izvietoti 2 stāvos, istabiņās ar lodžijām. Veco ļaužu pansionāts “Urga” ir pašvaldības iestāde, kurā uzņem vecuma pensionārus, kā arī I un II grupas invalīdus no 18 gadu vecuma. Klientiem ir iespēja dzīvot labiekārtotās istabiņās ar iebūvētām higiēnas telpām no 1 – 2 cilvēkiem. Istabiņas speciāli aprīkotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Pansionātā strādā sertificēts ergoterapeits, klienti tiek nodrošināti ar medikamentiem, ir iespēja izmantot trenažierus, apmeklēt dažādas nodarbības, koncertus un teātra izrādes. Iestādē ir izveidota liela bibliotēka ar bagātu grāmatu krājumu un burvīgo Monas Lizas gleznu, kur klienti visai bieži uzturas. Ar ārzemju sadarbības partneru atbalstu pansionātā ir iegādātas funkcionālās gultas.

Ierodoties ciemos, mūs sagaidīja pansionāta apgarotā vadītāja Sandra un lieliskā sociālā darbiniece Inese. Tikšanās bija sirsnīga un jauka, jo sociālā sfērā strādājošie parasti "ir uz viena viļņa", kad runa ir par kopējām problēmām. Parasti šiem cilvēkiem savstarpēji apmainoties pieredzei, doma tiek uztverta no pusvārda.

Īpaši aizkustinoša tikšanās izvērtās ar mūsu bijušo klientu, novadnieku Nikolaju Rižanovu, kurš pašreiz dzīvo šajā pansionātā. Ar prieka asarām un sirdsiltumu Nikolajs sagaidīja savējos, ar kuriem Viļakas sociālās aprūpes centra ģimenē nodzīvoti 3 gadi. Kopā būšana, sarunas par dzīvi te un interese par savējiem tur, sniedza Nikolajam gandarījumu un mieru, ka viss notiek, ka dzīve turpinās.

Vadītājas Sandras piedāvātajā ekskursijā pa pansionātu guvām jaunas atziņas un iespaidus, kurus nākotnē realizēsim aprūpes centrā. Dialogā ar pansionāta vadību un apkalpojošo personālu diskutējām par aktuālāko sociālās aprūpes sfērā, kā arī nospraudām kopējos nākotnes plānus sociālo pakalpojumu attīstībā.

Turpinot braucienu, apmeklējām Z/s „Ošlejas”, kas nodarbojas ar šitake  sēņu audzēšanu. Zemnieku saimniecības īpašnieks Imants ar lielu interesi ievadīja klātesošos šitake sēņu pasaulē, kur iepazinām šo lielisko augu ārstniecisko iedarbību un apskatījām sēņu audzēšanas tehnoloģisko procesu. Izrādās, ka šīs svešzemju sēnes audzē  mežā no lapu koku bluķīšiem izveidotā iespaidīgā sēņu audzētava. Ieklausoties īpašnieka stāstītajā, klausītāji ar pārliecību secināja, ka Imants (īpašnieks) ir liels šitake sēņu fans. Sēņu biznesu Imants vada jau 20 gadus. Īpaši pieprasīts šis eksotiskais produkts ir populārā pavāra Mārtiņa Rītiņa restorānos. Šobrīd analogo biznesu Latvijā organizē tikai 2 īpašnieki, no kuriem viens ir Imants, Alojas novadā, bet otrs –Kurzemē. Pēc aizraujošā stāstījuma devāmies uz sēņu degustāciju un produkta iegādi mājup, lai pārsteigtu ar to arī mājiniekus. Zemnieku saimniecības „Ošlejas” produkti:
Svaigas šitaki sēnes;
Kaltētas šitaki sēnes;
Šitaki sēņu skaidiņas.

Nākošā pieturvietā turpinot ceļu, iegriezāmies  bioloģiskajā saimniecībā „Lielkalni”, kur mūs laipni sagaidīja saimniece Aija.  Saimniece pastāstīja, ka ar ES (Eiropas Savienības) finansējumu ir izveidots bioloģiskais dārzs „Lielkalni”.  Šajā brīnišķīgajā  dārzā kopš 2006.gada mazliet vairāk kā 2 hektāru platībā aug dažādi mazāk pazīstami, veselību stiprinoši ogulāji un tējaugi. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Tiek piedāvātas arī ekskursijas saimniecībā, kur tiek sniegta plaša informācija par produktu ražošanu.

Ar lielu interesi noklausījāmies saimnieces prezentāciju par eksotisko augu izcelsmi un pielietojumu, kuri nu, jau laiku ir iedzīvojušies arī Latvijā. Tādi augi kā valrieksts, aktinīdija, kizils u.c. mūsu platuma grādos reti sastopami augi šobrīd jau visai bieži tiek selekcionēti bioloģiskajās saimniecībās arī Latvijā.

Saimniece izrādot izauklētos bērnus (tā viņa sauc savus augus), piedāvāja nodegustēt pašmāju produkciju. Piemājas saimniecības „Lielkalni”  piedāvā sekojošus produktus:
Sīrupi (smiltsērkšķu, upeņu, irbeņu, ķirbju, melnā plūškoka ogu, aroniju u.c.);
Ievārījumi (smiltsērkšķu – valriekstu, plūmju u.c.);
Biezeņi (smiltsērkšķu-ābolu, vilkābeļu);
Želeja (irbeņu ogu, melnā plūškoka un smiltsērkšķu želeja);
Džems (irbeņu ogu);
Želejas marmelādes konfektes (smiltsērkšķu, upeņu, saldo pīlādžu);
Smiltsērkšķu izspiedu eļļa;
Garšaugu maisījums;
Smiltsērkšķu sula- svaigi spiesta;
Sukādes (cidoniju, ķirbju);
Tējas (piparmētras, māteres, vīgriezes, raudenes u.c.);
Priežu čiekuri tējai;
Melnā plūškoka ziede.

Izbaudījuši tējas, sukādes un želejas, degustētāji uzsauca saimnieces dzīves gudrību un pateicās par izsmalcinātiem produktiem. Īpaša piekrišana bija smiltsērkšķu želejai, upeņu želejkonfektēm un ķirbju sukādēm.

Ir apbrīna vērta šo čaklo darba rūķu darba mīlestība kā rezultātā rodas tik burvīgi produkti, kas nav salīdzināmi ar veikalā pirkto.

Novēlot saimniecei možu garu un stipru veselību, devāmies uz Baltijas jūras krastu Salacgrīvā.  Jūra mūs sagaidīja ļoti rāma un mierīga. Netālu no krasta jūras viļņos šūpojās gulbju saimes. Daži neskatoties uz vēso laiku, metās izbaudīt jūras sāļo ūdeni, lai mazinātu agrā dienas cēliena nogurumu. Apmetoties vienā no tūristu piknikvietām, izbaudījām līdzpaņemto tēju un smalkmaizītes.

Pateicoties Jūras mātei par labvēlību devāmies mājupceļā.  – Brauciens bija brīnišķīgs! Visspilgtāk tas izpaudās apmeklējot Urgas pansionātu! –atzina pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki. Viņi priecājās, ka ir ieguvuši idejas un labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu jomas attīstībai, savukārt  esot saimniecībās, dalībnieki izdibinājuši vidzemnieku pieredzi, kā labāk ogas  un ziedus pārvērst ārstnieciskā un praktiskā  pielietojumā.

Ar labvēlību un pateicību grupas dalībnieki novērtēja īpašnieku lielo darba ieguldījumu un darba mīlestību bioloģiskajās saimniecībās, kas veicina šos biznesus un kuriem ir lieliska attīstības iespējas, secinot, ka mūspusē šīs iespējas netiek tik plaši izmantotas.

Ar Pateicību un Mīlestību pateicamies Urgas veco ļaužu pansionāta vadītājai Sandrai Fiļipovičai un visam personālam par viesmīlību un laipno uzņemšanu!

Sirsnīgi pateicamies šoferītim Ziģim par dalībnieku vizināšanu!

Foto, teksts:Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne


ceturtdiena, 2015. gada 14. maijs

MĀTES DIENAI VELTĪTS PASĀKUMS VIĻAKAS SOCIĀLĀS APRŪPES CENTRĀ

Vairāk bildēs


„Māmulīt, saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku - gadā tik vienu, Saņem ziediņus, kurus Tev nesam, Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.”

Mātes diena ir starptautiski svētki.   
Dažādās valstīs to svin atšķirīgos datumos, bet Latvijā kopš 1992.gada maija otrajā svētdienā.

7.maijā Viļakas sociālās aprūpes  centrā notika Dzejas pēcpusdiena  veltīta Mātes dienai.

Uz šo pasākumu tika aicināta Žīguru pagasta iedzīvotāja-dzejniece Ilga  Bukovska, kura dzeju raksta kopš 2013.gada. Iedvesmas radošais process rakstīt dzeju, autorei atnāca pirms nozīmīgas dzīves jubilejas, kad tika pārkāpts 70 gadu slieksnis. Kā saka Ilga, tas atnāca „no augšas”.

Ilga, divu gadu laikā, ir sarakstījusi vairāk kā 700 dzejoļus-gan latviešu, gan krievu valodā. Viņas dzeja ir ritmiska, vienkāršā tautas valodā saprotama, pozitīvu  emociju piesātināta. Lielākoties Ilga savu dzeju ir veltījusi dabai.

Aprūpes centra iemītnieki ar interesi un aizrautību klausījās skanošās dzejas vārsmas un arī paši aktīvi lasīja dzejoļus. Ar prieku un aizkustinājumu izskanēja arī mūsu aizsaulē aizgājušā iemītnieku St.Kokoreviča un pašreiz aprūpes centrā dzīvojošā V.Rundzāna dzejoļi.

Kā pārsteigums mums visiem bija aprūpes centra vadītājas Ilzes Šaicānes sacerēto dzejoļu priekšnesums, kurš mūs visus saviļņoja, jo dzejoļos ir izjustas emocijas un sajūtas, kas saistītas ar viņas iekšējo pasauli.

Pasākums jau bija izskanējis, bet klātesošie vēl nesteidzās izklīst. Emociju un pozitīvā lādiņa deva darīja savu, liekot pakavēties un ieklausīties dzejas rindās, kuras kāds mums sūta „no augšas”.

Lai ikviena sieviete, kurai ir lemts piedzīvot skaisto mātes lomu, šajā dienā saņem patiesu sirds siltumu un mīlestību!
Lai ikvienam izdodas atcerēties un domās vai darbos pateikties visdārgākajam, kas pasaulē ir -mīļajai mātei!

Sirsnīgi Pateicamies Ilgai Bukovskai par iespēju noklausīties dzeju, kuras vārsmas sasniedza ikkatra klausītāja sirdis.

Teksts, foto:Viļakas sociālas aprūpes centra sociālā darbiniece Ņ.Leišavniece
Teksts, foto:Viļakas sociālas aprūpes centra darbiniece I.Dmitrijeva