30.maijā Viļakas sociālās aprūpes centra kolektīvs devās pieredzes apmaiņas
braucienā uz Vidzemi, Alūksnes pansionātu. Kopumā tika apskatīts Tempļa kalns,
Alūksnes ezers, Alūksnes pilsēta un pansionāts.
Pirmais apskates objekts bija Tempļa kalns, kurā lielākā
daļa paspēja aši arī uzskriet. Nelielam ieskatam:
„Tempļa kalns ir pilskalns
Alūksnē,
Alūksnes ezera dienvidrietumu krasta pussalā.
Šis pilskalns ir Alūksnes augstākais punkts. Tas ir sens latgaļu pilskalns un
senpilsētas vieta. Pilskalna virsmas laukums ir 80x40 metri .
Tempļa kalns ir senākā apdzīvotā
vieta Alūksnes novadā, kura virsotnē atrodas Slavas
templis — granīta rotonda. 1807.gadā tā virsotnē Alūksnes
barons Fītinghofs licis uzcelt granīta rotondu — Slavas templi, par godu Ziemeļu kara
notikumiem Alūksnē. Rotonda veltīta krievu feldmaršala Šeremetjeva un zviedru
armijas kapteiņa Vulfa piemiņai. 1937. gadā pilsētas tūrisma un labierīcības komiteja uzsāka
tūrisma objektu celtniecību Tempļa kalnā. Viens no objektiem bija gaisa tilts
no betona un koka, kam pēc izsludinātā konkursa izvērtēšanas rezultātiem tika
dots Saules tilta vārds. 1995. gadā veikta tilta restaurācija.
Daudzo nostāstu vidū viens no
populārākajiem vēsta, ka Ziemeļu kara laikā Tempļa kalnu karotāji sanesuši ar
cepurēm, lai labāk varētu apšaudīt Alūksnes pili ezera salā.”
Izstaigājot Tempļa kalnu, devāmies uz Saules tiltu, no kura baudījām
lielisko Alūksnes ezera skatu. Ezera vidū gozējās gulbju pāris un pīles, kuras
netraucēti rosījās savā nodabā.
Izlocījuši kājas pa dabas takām, devāmies uz Alūksnes pansionātu. Pansionātā
mūs sagaidīja vadītāja Rasma Muceniece un sociālā rehabilitētāja Māra.
Aprunājoties un izstaigājot pansionāta telpas, atskārtam, ka darbinieki patiesi
mīl savu darbu, cilvēkus, jo metodes, kas ir izstrādātas, lai integrētu personu
sabiedrībā, ir dziļi pārdomātas un efektīgas, tās nes darba augļus.
Darba pieredzes vizītē tuvāk iepazinām aktuālo problēmu, kura šobrīd ir
procesā – pacēlājs. Pansionāta tehniskais darbinieks nodemonstrēja pacēlāja
darbības principus, mobilitāti -kā to var izmantot un pielāgot autotransportā.
Mājupceļā rezumējām redzēto un dzirdēto: - iepazīšanās un pieredzes
apmaiņas vizīte ir veicinājusi ciešākus kontaktus starp sociālās sfēras
darbiniekiem; - ir jāizmanto iespēja uzzināt un iepazīt kolēģu darbu kaimiņu reģionā;
- iegūtā pieredze, inovatīvas atziņas un neaizmirstami iespaidi sniedz plašāku redzējumu aprūpes centra klientu labklājības celšanā.
Sirsnīgi Pateicamies šoferītim
Eināram Mieriņam par vērtīgiem ieteikumiem un mūsu vizināšanu.
Teksts un foto: Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru