Katra diena ir īpaša diena. Mēs esam aicināti slavēt Kungu. Slavēt ne tikai ar vārdiem, bet ar dzīvi, ar sirdi, ar balsi un ticību.
VSAC iemītniekus un darbiniekus garīgajās dziesmās ievadīja Medņevietes Marjanna Kokoreviča un Anastasija Ercika .Dieva slavēšana caurstrāvo visu Bībeli, tā ne vienmēr ir viegla. Tā pieprasa sirds brīvību, paļāvību, uzticēšanos. Dažreiz mēs nespējam slavēt, jo pietrūkst izlīgšanas un piedošanas. Bet slavēšanas un pateicības lūgšana mūs atbrīvo no egoisma. Izteiksmīgs piemērs ir Jēzus māte Marija, kas steidzas pie savas radinieces Elizabetes, un tiklīdz to ir satikusi, viņa dzied un slavē Kungu: „Augsti slavē Kungu, mana dvēsele!"
Divu stundu garumā tika izdziedātas daudzas dziesmas, kas aizskāra katra klātesošā sirdi, piemēram, „ Nāciet visi Dieva ļaudis”, „Skaistais Kungs Jēzu”, „ Tuvāk pie Dieva kļūt”. Īpašu noskaņu radīja dziesma „Laiva”, kura tika dziedāta vairākas reizes. Tās melodija un vārdi atspoguļo cilvēka gatavību paļauties un sekot Kungam „ pasaules mantas man nava, bet tik rokas, kas gatavas darbam, tās dodu Tevim no tīras sirds. „
Paldies Marjannai Kokorevičai par garšīgo sieru, kuru baudot pie tējas tases raisījās spraigas diskusijas. 90.gadīgā iemītniece Malvīne Šaicāne piesaistīja uzmanību ar dzīves gudrību un sabiedriskumu.
Ir svarīgi ir ietērpties priekā, atrast spēku, lai slavētu Kungu, jo prieks vienmēr ir Dievam patīkams, Dievs to gaida no mums. Tāpēc izbaudīsim prieku! Priecīgs dara labu, domā labu un nicina skumjas.
Teksts un foto. Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Inese Logina
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru