 |
| Vairāk bildēs |
26.oktobra rītā Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) pieredzes apmaiņā ieradās Urgas pansionāta kolēģi kuplā pulkā ar savu vadītāju Sandru Fiļipovu priekšgalā. Jāsaka gan, ka starp Vidzemes reģiona 20 kolēģiem, atradās tikai viens dalībnieks, kura saknes meklējamas Latgalē, Viļānu novadā.
Tiekoties VSAC, kolēģiem no Vidzemes bija iespēja apskatīt Viļakas aprūpes centrā noritošo ikdienu, kura īpaši ne ar ko neatšķiras arī Urgas pansionātā.
Pie kafijas tases kolēģi dalījās par darba organizēšanas pieredzi savā institūcijā, tostarp pieskaroties arī saistošajiem un aktuālākajiem jautājumiem sociālajā jomā gan pašvaldībās, gan kopumā valstī, gan arī projektam par Deinstitucionalizāciju kā iespēju attīstīt sociālo darbu un nodrošināt mūsdienīgus pakalpojumus, kuru skars arī mūsu pašvaldības un novadus.
Kolēģi apmainījās pieredzē par ilgajiem, piepildītajiem darba gadiem nostrādātiem Urgas pansionātā.
Pansionāta vadītāja Sandra Fiļipova savā uzrunā atzīmēja: „Būt cilvēkam ir vērtība, savukārt kļūt par vērtīgu cilvēku ir milzīgs darbs, kas jaunajai paaudzei vēl ir jāapgūst un jāsasniedz.” Vadītāja pastāstīja par savu ilggadīgo darba pieredzi, jo Urgas pansionātā ir nostrādājusi 35 gadus. Ir apbrīna vērts šis skaitlis un tas liecina vien tikai to, ka Sandra mīl patiesi savu darbu.
Ciemiņi Viļakas novadā apskatīja kultūras un vēstures objektus, tikās ar institūciju vadītājiem.
Ikvienu no viesiem pārņēma īpašas sajūtas, esot Viļakas Romas katoļu baznīcā un aprunājoties ar priesteri Staņislavu Kovaļevski.
Daudzus interesēja mūsu lielais kaimiņš-Krievijas Federācija, kurp arī devāmies, lai apskatītu jauno Valsts Robežsardzes Viļakas pārvaldes Vientuļu robežkontroles punkta celtni. Ciemiņi jautāja par Austrumu robežas apsekošanu, īpatnībām, nelikumīgajiem robežšķersotājiem.
Laipnās un sirsnīgās bibliotēkas vadītājas Vijas Circānes pavadībā, tika izstaigāti Viļakas burvīgās bibliotēkas kuluāri, kur acij tīkami bija redzēt ķirbju izstādi, novadnieku gleznas, milzīgo musturdeķi. Daudzi vēlējās iemūžināt šo mirkli pie musturdeķa kā atmiņu no Latgales. Sirsnīgā gaisotnē vadītāja Vija tālajiem ciemiņiem pasniedza dāvanā grāmatu, kurā smelties atziņas par Viļakas novadu.
Ceļojot pa Viļaku, tika apskatīti- luterāņu un pareizticīgo baznīcas, Viļakas ezers un tur izveidotā pludmale.
Viss redzētais kolēģos raisīja pārdomas un emocijas par Viļakas pilsētas sakrālajām un garīgajām vērtībām, kuras te ir izsenis, gadsimtiem ilgas.
Pēc Viļakas pilsētas apskates, grupa devās uz Upītes kultūrvēsturisko muzeju, lai aci pret aci sastaptos ar latgalisko. Muzeja vadītājas Ligitas laipni aicināti, dalībnieki klausījās stāstījumu, kurā vadītāja uzbūra Upītes ciema dzīves ainu, kur rosījās spraiga darbība, nepasen, blakus Krievijas Federācijai. Turklāt, kad tika vērtas vaļā kultūras centra durvis, ciemiņus pārsteidza Katrīnas, Domenika un Ligitas izpildījumā skandināta latgaliešu dziesma, kura lika noraukt prieka un aizkustinājuma asaru ne vienam vien klātesošajam. Centra vadītājs- rosīgais Andris Slišāns, ciemiņus aizrāva rotaļā, kas neļāva malā stāvēt nevienam. Dalībnieki zināja teikt, ka ir izbrīnīti par tik radošu kultūras centra vadītāja pieeju un izpausmi.
Nodegustējot novadnieces Ineses Matisānes gaļas izstrādājumus, ciemiņi devās uz Balkanu dabas parku, kur viņus gaidīja siltas pusdienas, Inese Supes gatavotas, ar mīlestību.
Paēduši pusdienas, ciemiņi dalījās iespaidos par redzēto, piedzīvoto un dzirdēto.
Urgas pansionāta sociālā darbiniece Inese teica:"Esam bezgala laimīgi par šodienas jauko tikšanos ar kolēģiem Viļakas sociālās aprūpes centrā. Mani pārņēma īpašas sajūtas dzirdot bērnu balsis Upītes kultūrvēsturiskajā muzejā, tas bija kaut kas tāds, ko vārdiem nevar izteikt. Jūs esat bagāti, jo Jums ir vērtības, kuras mēs esam jau zaudējuši."
Nemanot diena bija paskrējusi. Pienāca laiks posties mājup. Atvadoties šķīrāmies, kā ļoti tuvi un ļoti līdzīgi domājošie draugi, kuri atgriežoties mājās ar lepnumu sirdī apliecinās vien to, ka tepat viens otram līdzās esot, ir tik viegli un labi, kad attālā Ziemeļlatgales nostūrī ir draugi.
Ir arī skaista pasaule tepat apkārt.
Ir arī skaisti cilvēki te apkārt.
Un sirds sāk atplaukt un redzēt daudz vairāk, vairāk...
Pateicos Urgas pansionāta vadītājai un visam kuplajam kolektīvam par jauko tikšanos!
Sirsnīgs Paldies Vijai Circānei, Vilim Bukšam, Lindai Biseniecei-Mieriņai, Mārtiņam Rēdmanim, Andrim un Ligitai Slišaniem, Katrīnai un Domenikam Slišāniem, Inesei Matisānei, Vijai Kuļšai, Inesei Supei un Viļakas sociālās aprūpes centra radošajai grupai!
Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru