Vairāk bildēs |
“Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņā:
Lai Jānītis kavējās,
Lai panāca Pēterītis.”
29. jūnijs kristietībā tiek atzīmēts kā svētā Pētera diena, pēc senlatviešu tradīcijām tā ir Lapu diena vai Pērkonu diena, (Pētera dienā nedrīkstēja strādāt, bet to, kas tomēr strādās, nospers zibens).Vasaras saulgriežu noslēgums. Saule pēc savas kulminācijas punkta sasniegšanas sāk slīdēt uz leju, arī daba šajā laikā sasniegusi savu krāšņumu. Pētera dienu svinēja kā Jāņu dienas atsvēti.
Pētera dienā līgodami dodas pie kaimiņu Pēteriem. Pēc šīs dienas līgodziesmas vairs nedzied. Ar Pētera dienu sākas siena laiks. Tos sauca par vecajiem Jāņiem. Tā bija tā kā tāda Jāņu atsvēti. Tā kā bija siena laiks, lielas svinības netaisīja. Apēda pāri palikušo sieru un izdzēra atlikušo alu. Ēda zivis. Ap Pēterdienu apklust lakstīgala, beidzas ziedu laiks un sākas ogu laiks un īstais siena laiks. Ja pa Jāņiem bija noskatītas līgavas, pa Pēteriem brauca precībās.
Pētera dienas mielastam nav raksturīgi kādi īpaši ēdieni. Iespējams tālab, ka līdz šai dienai vēl tiek ēsts no Jāņu dienas pāri palikušais siers, plāceņi.
Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas – īsākas. 22.jūnijā dienas garums ir par astoņām sekundēm īsāks, Pēterdienā saule spīdēs piecas minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis par stundu./Interneta resursi/
Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) pirms nedēļas tika svinēti Jāņi, godinot VSAC iemītnieku Jāni Dvinski.
Pēterdienā VSAC saime sumināja Pēteri Podmošinu. Pēterdienas pēcpusdienā VSAC kolektīvs un iemītnieki pulcējās aprūpes centra pagalmā, lai kopā sveiktu gaviļnieku. VSAC čaklās pavārītes bija sagatavojušas tradicionālus cienastus: ķimeņu sieru, pīrādziņus, cepumus, kvasu.
Pasākumā Pēteris saņēma īpašu uzmanību - mūziku, ziedu pušķus, dāvanas, aplausus. Iemītnieks Nikolajs gaviļniekam veltīja dzejoli, iemītnieces Antija un Janīna nodziedāja dziesmu. Daži no iemītniekiem pakavējas atmiņās par Pēterdienas svinēšanu un ticējumiem. Mēs visi kopā Pēterim šo dienu padarījām īpašu-pārsteigumu un mīlestības piepildītu.
Kopā būšana ikdienā un svētkos rada īpašas sajūtas, tas iepriecina un liek mirdzēt cilvēka acīm.
Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra sociālā darbiniece Ņina Leišavniece
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru