Imants Ziedonis ir teicis: "Laime ir laiks. Piepildīts
laiks. Laime ir skaņām, krāsām un smaržām piepildīts laiks."
Viļakas novada literāts Valerjans Rundzāns ir gandarīts par Laimes mirkli
ko piedzīvojis nupat - nosvinot 85 gadus.
Valerjans dzimis
1930. gada 1. februārī Balvu rajona Viļakas pagasta Ūlasu ciemā zemnieku
ģimenē, kur tēvam piederēja 10 ha zemes.
Četrus gadus mācījies Slīpaču skolā - Dravnieku pamatskolā, tad Eržepoles skolā
un ģimnāzijā. Pabeidzis Rīgas fizkultūras institūtā kursus, iesāka strādāt
Viduču pamatskolā.
Nostrādāja tikai divus mēnešus, kad Valerijanu iesauca armijā un aizsūtīja
uz kara skolu Alūksnē.
Ieguvis vidējo speciālo izglītību. Pēc profesijas
- tehniķis elektriķis.Vēlākos gados strādājis par elektriķi, par dežurējošo
inženieri elektrostacijā, par vecāko inženieri inspektoru enerģijas uzraudzības
sistēmā. 1999. gadā - "Emociju gūstā dzimtajā novadā", 2003. gadā - "Atbalss provincē".
Ilgus gadus dzīvojis Lietuvā, bet aizejot pensijā, atgriezies dzimtajā Viļakā.
Dzejot sācis 65 gadu vecumā, dzejnieku Bruno Vilka un Viļa Bukša
iedrošināts.
Uzrakstīts stāstījums "Mani "Ūlasi" vēl dzīvo" - par
dzimto ciemu un tā ļaudīm pēc otrā pasaules kara. Šo brošūru izdevusi Nacionālo
Daugavas Vanagu Balvu nodaļa 1995. gadā. Stāstījums par Ūlasu ciema ļaudīm
sasaucās ar E.Birznieka - Upīša "Pelēkā akmens stāstiem".
1997. gadā iznākusi dzejas grāmatiņa datorsalikumā "Manas emocijas
Viļakā",
2004. gadā - "Veltījums dzimtā novada skolām".
Viņš saistītā
valodā apraksta savu novadu, runājot par konkrētām vietām, notikumiem,
cilvēkiem.
2011.gadā "Vītola izdevniecībā" iznākusi V.Rundzāna dzejas grāmata "Nav manis bez Dzimtenes dziesmas", kuras galvenais moto ir:
2011.gadā "Vītola izdevniecībā" iznākusi V.Rundzāna dzejas grāmata "Nav manis bez Dzimtenes dziesmas", kuras galvenais moto ir:
Viļakā man jābūt
bij;
Pa pasauli
staigājot,
Viļaka bij'
azotē. "(Balvu reģ.kult.datu bāze)
V.Rundzāns dienot
Lietuvā nolūkoja sievu - Genvaiti, ar kuru pēc laika arī apprecējās. Piedzima divi bērni –dēls Edgars un meita
Aina.
Ar lepnumu sirdī
Valerjans stāsta par mazmeitu vārdā Egle, kura šobrīd studē arhitektūru
Austrālijā un mazdēlu Karolis, kurš mācās un dzīvo Lietuvā.
Ikreiz, kad vēlos
aprunāties ar Valerjanu, sastopu viņu smaidīgu un atvērtu. Ne vienmēr šķiet
pieņemams šī brīža esošais stāvoklis, taču cienījamo gadu pārstāvis uzskata, ka
katrs mirklis šajā dzīvē ir jāizdzīvo ar prieku un pateicību :"Mēs katrs esam maza daliņa Visumā un
mums ir unikāla izdevība veidot to daļu, kas ir mūsu, tā mainot visu
kopainu."
Valerjans mūsu
novada jaunākai paaudzei vēl būt godīgiem, darbīgiem, mīlēt savu Latviju, mīlēt
savu tautu, cienīt vecākus.
Sveiciens
Jubilāram sniegotā baltumā!
Lai mūsu gaviļniekiem daudz laimes, prieka un
stipra veselība!