Senioru hobiji
Viļakas sociālās aprūpes centrā dzīvo seniori ar dažādiem hobijiem: seniores pārsvarā ada un tamborē, lasa daiļliteratūru, laikrakstus. Stiprā dzimuma pārstāvji aizraujas ar tabakas audzēšanu, pastaigām u.c.
Seniora Ivana Kaļiņina aizraušanās ir neparasta, tā ir vīnogu audzēšana un pavairošana. Šoruden viņš nolēmis stādus sagatavot kā dāvanas aprūpes centra personālam, paliekošu un vērtīgu piemiņu.
I. Kaļiņins daloties pārdomās par vīnogu audzēšanu, uzsver:”Katra vīnogu audzētāja panākumi visvairāk atkarīgi no četrām lietām: vietas izvēles, augsnes sagatavošanas pirms stādīšanas, šķirnes izvēles un vīnogu vainaga veidošanas.”
Personīgā dārzā seniors audzē vairāk kā 4 šķirnes - 'Latvijas Zilga', 'Aļošenkin', 'Frankentālietis', 'Olga' u.c. Vasaras otrajā pusē var sākt mieloties ar vērtīgajām ogām. Ivans pastāstīja, ka šogad ir bijusi dāsna raža, jo vasaras mēnēši bija saulaini, kas vīnogām ir viens no svarīgākajiem aspektiem.
Ivans dalījās pieredzē par vīnogu stādu sagatavošanu nākamajai sezonai:”Vīnogu stādam jābūt ar 3-4 pumpuriem, ar apmēram 15 cm garām. Tos sasprauž zemē un novieto vēsā vietā līdz pavasarim. Pavasarī stādi sāk dzīt lapiņas un apsakņojas. Stādam izveidoajs 3-4 saknes. Lai stāds veiksmīgi apsakņotos, nepieciešams sagatavot augsni. Bedres dibenā ieteicams iebērt pusspaini rupjas grants, kurai uzber augsni un tad stāda. Augu stāda 15-20 cm dziļāk nekā tas audzis plastmasas podiņā. Pēc iestādīšanas augu apgriež līdz 2-3 pumpuriem un pieliek balstu, ap kuru vīnogulājam vīties. Iestādīto augu aplej, bet augšanas laikā augsnei jābūt tikai viegli mitrai. Kad stāds paaudzies, bedri piepilda līdz augšai ar kompostu. Ja stāds ir saplaucis, tas jāstāda maija beigās vai jūnija sākumā, kad beigušās pavasara salnas. Augs iepriekš jāpieradina āra temperatūrai un saules gaismai, nedēļu pirms stādīšanas iznesot laukā ēnainā vietā. Vīnogas jāiestāda ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam.
Ivanam Kaļiņinam sirdsdarbs ir arī augļukoku potēšana, ko apguvis tālā Krievzemē.
Zināšanai.
Vīnogas satur daudz ogļhidrātu (galvenokārt glikozi un fruktozi), organiskās skābes (vīnskābi, ābolskābi, citronskābi, hinskābi), minerālvielas (galvenokārt kāliju un silīciju), vitamīnus (B-ļ, B3, 5, B6, karotīnu, C un E), polifenolus. Vīnogām ir augstvērtīgs bioķīmiskais sastāvs, tās izmanto daudzu slimību (aknu, kuņģa un zarnu trakta) ārstēšanā, lieto mazasinības, vispārēja organisma vājuma gadījumā. No vīnogu kauliņiem spiež eļļu, ko izmanto kosmētikā. Vīnogulāju lapām piemīt ārstnieciskas un tonizējošas īpašības: tās var izmantot kā pretiekaisuma vai antiseptisku līdzekli. Izžāvētas vīnogu lapas, kas ieliktas audekla maisiņā, var pievienot vannas ūdenim. Šāda pelde attīra ādu un iedarbojas atspirdzinoši. Vīnogu lapu pelde palīdz arī nogurušām kājām. Pieaugušam cilvēkam iesaka gadā apēst 10-12 kg vīnogu, 1 kg rozīņu un izdzert 3 l vīnogu sulas.
VSAC info