otrdiena, 2015. gada 10. novembris

Sveiciens Starptautiskā sociālo darbinieku dienā!

Sveiciens Starptautiskā sociālo darbinieku dienā!


"Svētki ir prasme no ikdienas smelt,
Tur ielikto svētību zeltu.
Svētki ir arī īss uzvaras mirklis,
Kad satverts no dzelmes tiek laivas irklis.
Svētki ir zvaigznes, kas mirdzēt sāk,
Ja kāds ar atvērtām acīm tās meklēt nāk.
Un tu nevari teikt,
Ka no svētku zieda nekas nav palicis pāri,
Ja rokās turi zeltainu medus kāri.
Svētki tāpēc ar ikdienu mijās kā nakts ar dienu,
Lai dvēsele zemei nepiesienas,
Lai tā vienmēr uz augšu celtos
Un tur, aiz zvaigznēm, spēku smeltos."
/Aija Grīnberga/



Sveiciens Viļakas novada sociālā darba veicējiem
Starptautiskā sociālo darbinieku dienā!

Lai ir izturība, neatlaidība, mērķtiecība
un
gandarījums, darbojoties sociālā darba nozarē!

Gaišus svētkus!



Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne

pirmdiena, 2015. gada 9. novembris

Es šodien ar rudeni satikos

Vairāk bildēs


Pēc ierastās tradīcijas 5.novembrī Viļakas sociālas aprūpes centrā  (VSAC) tika svinēti rudens ražas svētki. Centra darbinieku kolektīvs iepriecināja iemītniekus ar pašu audzēto un pārstrādāto produkciju.

Ēdamzāles galdos tika celtas bagātīgas un garšīgas dabas veltes: āboli,  kabači, ķiploki, vilkābeles, sīpoli, kāposti, tostarp arī ievārījumi, kompoti, salāti, pīrāgi, ābolkūkas, saulespuķu sēkliņas un aprūpes centra dārzā izaudzētie ķirbji. Pasākumā neizpalika arī rudens puķes - galdu rotāja aprūpētājas Tatjanas pašas audzētas burvīgās mārtiņrozes.

Centra iemītniekus īpaši pārsteidza meža zemenes, par kurām jokojot, vadītāja Ilze bilda:”tās ir tikko no meža”.

Ar virtuves darbinieču čaklajām rokām tika veidotas dažādas rudens kompozīcijas. Aprūpētāja Tatjana vilkābeļu auglīšiem izgatavoja krelles, kuras ir ēdamas gan uzreiz, gan ziemā lietojamas tējai.

Daudzus pārsteidza mājās gatavotais Ņinas piparmētru sīrups, kurš veldzēja ikvienu, kurš to izgaršoja.

Ar prieku un interesi uzklausījām kolēģus, kuri prezentēja savu pašmāju saražoto produkciju.

Ražas svētki noslēdzās ar piedāvātās produkcijas degustāciju. Iemītnieki labprāt mielojās ar dalībnieku piedāvāto produkciju. Uzslavas un skaļus aplausus saņēma katrs svētku dalībnieks.

Kopīgā degustēšanā iepazinām arvien jaunus produktus, kurus darbinieki labprāt audzē un pārstrādā. Šī kopīgā tikšanās reize liks rosīties čaklajām saimniecēm, lai nākošajā gadā papildinātu saražotās produkcijas burciņu skaitu arvien jaunākām receptēm, jo allaž jau ir uz ko tiekties.

"Rudens vēji noglauž vaigu ,
Lietus lāses sejā rit.
Vēlos vienu glāstu maigu ,
Dāvāt tev, no visas sirds."

Sirsnīgi Pateicos Viļakas sociālās aprūpes centra darbinieku kolektīvam un iemītniekiem par piedalīšanos un svētku organizēšanu!

Teksts:Viļakas sociālās aprūpes centra sociālā darbiniece Ņina Leišavniece
Foto:Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne

ceturtdiena, 2015. gada 29. oktobris

Par vērtībām, kuras Jums ir, bet mums vairs nav

Vairāk bildēs


26.oktobra rītā Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) pieredzes apmaiņā ieradās Urgas pansionāta kolēģi kuplā pulkā ar savu vadītāju Sandru Fiļipovu priekšgalā. Jāsaka gan, ka starp Vidzemes reģiona 20 kolēģiem, atradās tikai viens dalībnieks, kura saknes meklējamas Latgalē, Viļānu novadā.

Tiekoties VSAC, kolēģiem no Vidzemes bija iespēja apskatīt Viļakas aprūpes centrā noritošo ikdienu, kura īpaši ne ar ko neatšķiras arī Urgas pansionātā.

Pie kafijas tases kolēģi dalījās par darba organizēšanas pieredzi savā institūcijā, tostarp pieskaroties arī saistošajiem  un aktuālākajiem jautājumiem sociālajā jomā gan pašvaldībās, gan kopumā valstī, gan arī projektam par Deinstitucionalizāciju kā iespēju attīstīt sociālo darbu un nodrošināt mūsdienīgus pakalpojumus, kuru skars arī mūsu pašvaldības un novadus.

Kolēģi apmainījās pieredzē par ilgajiem, piepildītajiem darba gadiem nostrādātiem Urgas pansionātā.

Pansionāta vadītāja Sandra Fiļipova savā uzrunā atzīmēja: „Būt cilvēkam ir vērtība, savukārt kļūt par vērtīgu cilvēku ir milzīgs darbs, kas jaunajai paaudzei vēl ir jāapgūst un jāsasniedz.” Vadītāja pastāstīja par savu ilggadīgo darba pieredzi, jo Urgas pansionātā ir nostrādājusi 35 gadus. Ir apbrīna vērts šis skaitlis un tas liecina vien tikai to, ka Sandra mīl patiesi savu darbu.

Ciemiņi Viļakas novadā apskatīja kultūras un vēstures objektus, tikās ar institūciju vadītājiem.
Ikvienu  no viesiem pārņēma īpašas sajūtas, esot Viļakas Romas katoļu baznīcā un aprunājoties ar priesteri Staņislavu Kovaļevski.

Daudzus interesēja mūsu lielais kaimiņš-Krievijas Federācija, kurp arī devāmies, lai apskatītu jauno Valsts Robežsardzes Viļakas pārvaldes Vientuļu robežkontroles punkta celtni. Ciemiņi jautāja par Austrumu robežas apsekošanu, īpatnībām, nelikumīgajiem robežšķersotājiem.

Laipnās un sirsnīgās bibliotēkas vadītājas Vijas Circānes pavadībā, tika izstaigāti Viļakas burvīgās bibliotēkas kuluāri, kur acij tīkami bija redzēt ķirbju izstādi, novadnieku gleznas, milzīgo musturdeķi. Daudzi vēlējās iemūžināt šo mirkli pie musturdeķa kā atmiņu no Latgales. Sirsnīgā gaisotnē vadītāja Vija tālajiem ciemiņiem pasniedza dāvanā grāmatu, kurā smelties atziņas par Viļakas novadu.

Ceļojot pa Viļaku, tika apskatīti- luterāņu un pareizticīgo baznīcas, Viļakas ezers un tur izveidotā pludmale.

Viss redzētais kolēģos raisīja pārdomas un emocijas par Viļakas pilsētas sakrālajām un garīgajām vērtībām, kuras te ir izsenis, gadsimtiem ilgas.

Pēc Viļakas pilsētas apskates, grupa devās uz Upītes kultūrvēsturisko muzeju, lai aci pret aci sastaptos ar latgalisko. Muzeja vadītājas Ligitas laipni aicināti, dalībnieki klausījās stāstījumu, kurā vadītāja uzbūra Upītes ciema dzīves ainu, kur rosījās spraiga darbība, nepasen, blakus Krievijas Federācijai. Turklāt, kad tika vērtas vaļā kultūras centra durvis, ciemiņus pārsteidza Katrīnas, Domenika un Ligitas izpildījumā skandināta latgaliešu dziesma, kura lika noraukt prieka un aizkustinājuma asaru ne vienam vien klātesošajam. Centra vadītājs- rosīgais Andris Slišāns, ciemiņus aizrāva rotaļā, kas neļāva malā stāvēt nevienam. Dalībnieki zināja teikt, ka ir izbrīnīti par tik radošu kultūras centra vadītāja pieeju un izpausmi.

Nodegustējot novadnieces Ineses Matisānes gaļas izstrādājumus, ciemiņi devās uz Balkanu dabas parku, kur viņus gaidīja siltas pusdienas, Inese Supes gatavotas, ar mīlestību.

Paēduši pusdienas, ciemiņi dalījās iespaidos par redzēto, piedzīvoto un dzirdēto.
Urgas pansionāta sociālā darbiniece Inese teica:"Esam bezgala laimīgi par šodienas jauko tikšanos ar kolēģiem Viļakas sociālās aprūpes centrā. Mani pārņēma īpašas sajūtas dzirdot bērnu balsis Upītes kultūrvēsturiskajā muzejā, tas bija kaut kas tāds, ko vārdiem nevar izteikt. Jūs esat bagāti, jo Jums ir vērtības, kuras mēs esam jau zaudējuši."

Nemanot diena bija paskrējusi. Pienāca laiks posties mājup. Atvadoties šķīrāmies, kā ļoti tuvi un ļoti līdzīgi domājošie draugi, kuri atgriežoties mājās ar lepnumu sirdī apliecinās vien to, ka tepat viens otram līdzās esot, ir tik viegli un labi, kad attālā Ziemeļlatgales nostūrī ir draugi.
Ir arī skaista pasaule tepat apkārt.
Ir arī skaisti cilvēki te apkārt.
Un sirds sāk atplaukt un redzēt daudz vairāk, vairāk...

Pateicos Urgas pansionāta vadītājai un visam kuplajam kolektīvam par jauko tikšanos!
Sirsnīgs Paldies Vijai Circānei, Vilim Bukšam, Lindai Biseniecei-Mieriņai, Mārtiņam Rēdmanim, Andrim un Ligitai Slišaniem, Katrīnai un Domenikam Slišāniem, Inesei Matisānei, Vijai Kuļšai, Inesei Supei un Viļakas sociālās aprūpes centra radošajai grupai!

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne

piektdiena, 2015. gada 16. oktobris

Kad labais darbiņš padarīts

Vairāk bildēs

Šorīt ar bērnu skanīgām čalām, smiekliem un dzīvesprieku Viļakas sociālās aprūpes centrā ieradās Žīguru pirmsskolas izglītības iestādes „Lācītis” audzēkņi - skolotāju un iestādes vadītājas pavadībā, lai iepriecinātu mūsmāju ļaudis ar labajiem darbiem-dzejoļiem un dziesmām, dejām un rotaļām, dāvanām un plātsmaizi.
Mazie mākslinieki uzbūra brīnumu, kura valstībā nokļuva ikviens klātesošais. Bija līksmi un silti, dungojot pie sevis kādreiz bērnībā dziedātās dziesmiņas.

Audzēkņu priekšnesumos izskanēja vairākas dziesmas un dzejoļi veltīti šī brīža gadalaikam, atceroties Miķeldienu un Rudens vīru.
Ar kastaņiem, valriekstiem un dažādiem citiem pašdarinātiem mūzikas instrumentiem bērni izpildīja dziesmas un dejas, kuras aizrāva skatītājus un, neviļus bija vēlme iekustināt gan rokas, gan kājas, gan līdzi dziedāt.

Pēc skanīgā koncerta, katrs mazais mākslinieks senioriem uzdāvināja burvīgo groziņu, pildītu ar rudens veltēm, saldumiņu un pašdarinātu zīmējumu.
Veltot labus un atzinīgus vārdus mazajiem audzēkņiem, vadītājai un skolotājām, aprūpes centra vadītāja pasniedza ciemiņiem saldo dāvanu.

Sirsnīgi pateicamies Žīguru pirmsskolas iestādes vadītājai Anitai Agejevai, skolotājām Elitai Locānei un Daigai Elksnītei, mazajiem māksliniekiem un pavārītei Tamārai par pasakainu labo darbu izdošanos!

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Iveta Dmitrijeva 

trešdiena, 2015. gada 14. oktobris

Kopā ar Dievmāti

Vairāk bildēs

„Ļauj, lai Marija ņem Tevi pie rokas un ved pie Jēzus. Kad tu nostāsies Viņa priekšā, Viņš teiks Marijai, kā kādreiz Zālamans teica savai mātei: "Prasi, mana māte, jo tas nebūtu pareizi, ja es Tevi skumdinātu."

Oktobra pirmajā nedēļā Viļakas sociālās aprūpes centrā „ieceļoja” Dievmātes skulptūra, lai ar savu klātesamību mūsu sirdīs ielietu Mīlestību.
Ideja par Dievmātes skulptūras atvešanu uz Viļakas sociālās aprūpes centru, pieder misionāriem Rutai un Kārlim, par ko esam viņiem pateicīgi.
 
       Visos kristīgās ticības pastāvēšanas laikos Marija arvien ir bijusi kopā ar tiem, kas lūdzas. Mātes mīlestībai un Mātes aizlūgšanai ir vienmēr liels spēks pie Dieva žēlastības troņa. Ikvienam, kas steidzas pie Jēzus, viņa nāk palīgā. Jēzus Sirds ir bagāta visiem, kas to piesauc; visiem tā ir atvērta un katrs no tās var smelt sev žēlastības, bet sevišķā kārtā šī Sirds ir atvērta sv. Mātei. Kas lūdz Marijas aizbildnību, tam viņa labprāt sniedz no šīs, pārdurtās Sirds izplūstošās žēlastības.
     
Gandarījums un Pateicība Dievam šīs  nedēļas garumā izskanēja ne vienu vien reizi no daudziem, kuri nāca pie Dievmātes skulptūras lūgties un pateikties.
Katrā no mums mīt noslēpums, kurš glabājas dziļi sirdī. Šī noslēpuma atklāsmi pieņem un uzklausa kāds, kuram mēs uzticamies.
Ar pazemību un sirds mīlestību Viļakas sociālās aprūpes centra lielais kolektīvs izmantoja gadījumu, lai pabūtu kopā ar šo Dievmātes skulptūru, kura ir atceļojusi uz aprūpes centru. Ikkatram, kurš izjuta šo nepieciešamību pabūt kopā ar Dievmāti, varēja to īstenot, ienākot atpūtas istabā, kā svētnīcā, kur sajūtas ņem virsroku un mūsu Dvēsele sāk runāt Dieva valodā.

"Svētā Jaunava Marija, mana Dieva māte! 
Tu esi debesu un zemes Karaliene, noskumušo cerība, mūsu žēlīgā aizsargātāja, žēlastības, slavas un tikumu pilna. Staru vaiņags, kas rotā Tevi, mirdz spožāk par sauli, Tevi apmirdz lielāks gods nekā herubinus, lielāks svētums nekā serafinus, un Tu esi dižāka par visām pārējām debesu radībām! Tu biji mūsu tēvu vienīgās ilgas, praviešu prieks, apustuļu mierinājums, mocekļu slava un visu svēto gods."

Pateicamies priesterim Staņislavam, misionāriem  Rutai un Kārlim par Dievmātes skulptūru, sirdssilts Paldies par iespēju izjust Dievmātes klātesamību un bezgalīgo Mīlestību!

Teksts, foto:Iveta Dmitrijeva, Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece

piektdiena, 2015. gada 2. oktobris

Senioru diena Viļakas sociālajā aprūpes centrā


Vairāk bildēs

“No rīta atverot acis, ieraugāt spoži spīdam Sauli.
Esiet priecīgi – cik gaiša ir pasaule!
No rīta atverot acis, redzat - līst lietus.
Esiet priecīgi – reiz kuplo zāle un kādreiz krāšņi ziedēs puķes.
Atcerieties – jūs nevarēs iepriecināt neviens un nekas, ja prieks nesāksies sevī.”

Atzīmējot Starptautisko senioru dienu Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) šogad, ciemos tika aicināti Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes prāvests tēvs Staņislavs Kovaļskis OFMCap., kopā ar misionāru Rutas un Kārļa ģimeni, lai kopā ar Viļakas Sociālās aprūpes centra iemītniekiem noturētu Svēto misi.

Pasākuma ievadā svētku uzrunu teica Viļakas Sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne, nolasot apsveikumus senioriem, kurus sagatavoja Viduču pamatskolas skolēni ar skolotājām. Tie bija īpaši, jo tika gatavoti tieši Senioru dienai veltītam pasākumam.

Pēc apsveikuma, Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes prāvests tēvs Staņislavs Kovaļskis OFMCap., visus aicināja uz Svēto misi, kurā visi vienojās kopīgā lūgšanā.  Sociālās aprūpes centra iemītniekiem bija iespēja nožēlot grēkus un pieņemt Svēto Sakramentu. 

Pēc dievkalpojuma misionāri, kuri dzīvo un darbojas Viļakas Romas katoļu draudzē, aprūpes centra iemītniekiem pasniedza ielūgumus uz Alfa kursa prezentāciju 2015. gada 31.oktobrī, Viļakas Kultūras un radošo industriju centrā.

Pateicoties par atbalstu un klātesamību, aprūpes centra vadītāja I. Šaicāne pasniedza nelielas dāvanas tēvam Staņislavam un misionāru kuplajai ģimenei. 

Plkst.12.00 VSAC iemītnieki pulcējās ēdamzālē uz svētku pusdienām. Prieks, saviļņojums, gandarījums un pateicība Dievam šodien bija īpaši jūtama aprūpes centrā. 

Aprūpes centra kolektīvs sirsnīgi Pateicas Marutai un Ainim Brokāniem par sarūpētiem svētku cienastiem!

Sirsnīgi Pateicamies Viduču pamatskolas izglītojamiem un skolotājiem par ideju un atbalstu!

Mīļš Pateicamies Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes prāvestam tēvam Staņislavam Kovaļskim OFMCap., un misionāru -Rutas un  Kārļa ģimenei par atbalstu un klātesamību!

Sveiciens visiem Viļakas novada senioriem Starptautiskajā senioru dienā!

Teksts, foto: Viļakas Sociālās aprūpes centra darbiniece Marija Kausa

pirmdiena, 2015. gada 28. septembris

Ceļojums uz Ogukalniem kopā ar dzejnieci Evu Dortāni

Vairāk bildēs

Krāšņā rudens pēcpusdienā, Viļakas sociālās aprūpes centra darbinieces kopā ar iemītnieku Dzintaru Andrejevu, devās uz Vecumu pagasta, Upmalas ciema, mājām Ogukalni-uz kurieni tikām laipni aicināti lasīt plūmes un ābolus, pēc mūsu novadnieces Evas Dortānes ielūguma.

Saules siltuma apņemti, sakrāvām automašīnā grozus un laipnās gides pavadībā devāmies uz attālo Upmalas ciemu, kurš atrodas netālu no Krievijas Federācijas robežas.

Kad ieradāmies Ogukalnos, acis plati iepletām, ieraugot tur milzum daudz plūmju plantācijas, kuru zari sniedzās līdz pat zemei, nokārti pilni ar augļiem. Evas kundzes pavadībā raucām plūmes grozos. Šķita, ka tās nav iespējams nolasīt, cik to tur bija daudz..Dzintars aktīvi lasīja pa zemi birušās ogas, kuras no savas pārpilnības krītot plīsa. Berot saujām ogas grozos, sirdī līksmoja prieks-par mātes Dabas pilnību un bagātību. Prieks lija aumaļām par cilvēku dāsnumu dot otram.

Minot mūsu novadnieces Evas Dortānes vārdu, jāpiebilst, ka Eva Dortāne - Genovefa Lakše dzimusi 1936. gada 15. martā Balvu rajona Viļakas pagasta (tagad Vecumu) "Ogukalnos" ir agronome, lauksaimniecības zinātņu doktores, dzejniece, kura patreiz dzīvo Cēsīs.
Jau agrā bērnībā viņu vilinājusi dzejas burvība, kad tapis pirmais dzejolītis par rasotu zālīti un dabas skaistumu.
Pirmās zināšanas apguvusi Mežvidu pamatskolā. Turpinātas mācības Gulbenes un Viļakas vidusskolās, tad studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Agronomijas fakultātē. Pēc akadēmijas beigšanas 1960. gadā sekoja pedagoģiskais darbs sešu gadu garumā lauksaimniecības mācību iestādēs Stāmerienā, Vecbebros un Priekuļos. Viņa bija speciālo mācību priekšmetu skolotāja. Pēc tā sekoja zinātniski pētnieciskais darbs Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā. Darbs starp ziedošiem kartupeļiem, kūpošiem rudziem, raibi saplaukušiem zirņiem, sarkano āboliņu un rakstāmgaldu.

Ir mācījusies Tautas universitātē žurnālistiku, pabeigusi kursus un ieguvusi gida tiesības. Vadījusi un joprojām vada ekskursijas. 
Apguvusi ģitāras spēli, mācījusies sarīkojumu deju kursos, apguvusi ziedu kārtošanas mākslu un piedalījusies izstādēs, veidojot ziedu kompozīcijas. 

Aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē. 
Iesaistījusies mākslinieciskajā pašdarbībā: dziedājusi koros, ansambļos, darbojusies teātrī (Jelgavas Ā. Alunāna Tautas teātrī, Cēsu Tautas teātrī). Izstrādājusi, sagatavojusi kopā ar komponistiem un vadījusi vairākas koncertprogrmmas, dažādus sarīkojumus. 

Arī pašlaik Eva Dortāne dzied Cēsu Romas katoļu baznīcas korī, līdzdarbojas katoļu draudzes un kristīgo konfesiju kopējos pasākumos, svētceļojumos, organizē un vada ekskursijas pa svētvietām. Viņa pati daudzreiz devusies svētceļojumos uz Eiropas svētvietām Itālijā, Francijā, Vācijā, Polijā, Bosnijā Hercegovinā. Strādājusi par kristīgās mācības skolotāju.

Jau esot pensijā, papildinājusi izglītību un mācījusies Laterāna Pontifikālās universitātes filiālē -  Rīgas Augstāko Reliģijas zinātņu institūtā, kuru beigusi 2007. gadā, izstrādājot diplomdarbu "Ceļā no dzīves uz dzīvi kopā ar Jēzu" ar pielikumu "Krustaceļa ciešanu meditācijas" izteiktas dzejā. Sacerējusi vārdus un melodiju garīgajām dziesmām
1995. gadā Cēsu kultūras biedrība " Harmonija" izdevusi viņas dzeju grāmata " Sasaukšanās" . Evas Dortānes dzejoļi publicēti Cēsu literātu apvienības kopkrājumā " Man vārds uz mēles"  (1997) , " Pieskāriens" (2008), avīzēs - " Latvijas Vēstnesis", " Druva", " Vaduguns", " Solis", žurnālos " Katoļu dzeive" , "Katoļu baznīcas vēstnesis" , " Gredzens" (Austrālija) u.c. Var sazināties krievu, lietuviešu un arī vācu valodā. (Interneta resursi)

Lasot ogas, cītīgi klausījāmies Evas Dortānes dzīvesstāstu un vērojām burvīgo rudens ainavu Ogukalnos. Neviļus laiks mūs aiznesa tālajā vēsturē, laikā, kad Evas bērnība paskrēja šajos zaļajos pakalnos, kurus mina arī Evas brāļi un māsas, kas, nu, jau ir aizsaulē.

Pilnos grozus sakrāvuši, devāmies mājup, lēnām ar skatu atvadoties no Ogukalniem, kur kādreiz saimniekojuši Evas Dortānes vecāki, brāļi un māsas.

Dodoties atpakaļceļā, meklēju vārdus, lai pateiktos mūsu dižajai māksliniecei, skaisto vārsmu teicējai, atskārtu, ka nevaru atrast piemērotus vārdus, lai izteiktu šo dziļo Pateicību un cilvēcisko sirdsmīlestību -kā vien Paldies!

Mīļš Paldies Evai Dortānei par jauko ekskursiju, plūmēm un āboliem un pozitīvās enerģijas devu, kuru tiešām var uzlādēt tikai Ogukalnos!

Sirsnībā un Pateicībā Viļakas sociālās aprūpes centra kolektīva vārdā Ilze Šaicāne!

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne