piektdiena, 2016. gada 27. maijs

Aprūpes centra dārzs – atpūtai un priekam

Vairāk bildēs

Dārzs simbolizē zemes un debesu paradīzi, kā arī kosmisko kārtību. Dārzā, kas minēts grieķu mitoloģijā, aug koks ar zelta āboliem un parasti to izprot kā dzīvības koku. Dārzam ir arī simbolisks sakars ar oāzi tuksnesī un salu tumšajā jūrā. Savukārt iežogots dārzs, kurā var iekļūt vien pa šauriem vārtiem, apzīmē grūtības un šķēršļus, kas jāpārvar, lai sasniegtu augstāku garīgās attīstības līmeni. Senāk augļu dārzi bija vienīgi bagātiem ļaudīm un vienkāršie cilvēki uz ziedošiem dārziem noskatījās kā uz Dieva dāvanu.

Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) dārzs simbolizē iemītnieku un darbinieku iztēles brīvu lidojumu un domu harmoniju. Šeit katrs stādiņš attēlo dzīvības koku, kurš aprūpēts ar patiesu mīlestību, lai radītu prieku. Bet patiess sirdsprieks nevar rasties tukšā vietā un ne no kurienes. Dārzam, kas ir prieka avots, vajadzīgs pamats. Motivācija tam bija aprūpes centra iemītnieku un darbinieku vēlme pēc skaistā.

Dārza labiekārtošanā, kurš izveidots ar projekta starpniecību vairāku gadu garumā, aktīvi rosās visa mūsu aprūpes centra lielā saime. Nedzīva un tuksnešaina augsne, kāda tā bija pirms sešiem gadiem, tagad ir pārvērtusies par zaļu un ziedošu oāzi. Ar pacietīgu darbu un ticību, ka arī uz akmens var ziedēt rozes, smilšainā augsne gadu gaitā pārvērtās un joprojām pārtop par vietu, kur apkārtējā vide mierina un dziedē.

Dārziņā ir dažādu augu dažādība. Ir augi, kas noder kopgaldam, un, ir augi, kas ārstē miesu un dvēseli. Te, katrs atstāj kaut ko no sevis paliekošu un citus priecējošu.

Šobrīd vasaras siltumu gaida gar žogu iestādītie virtuves meiteņu ķirbji, kabači un saulespuķes. Tur tālāk, pa kreisi, dobe dārzeņiem un otrā dobe puķēm. Šeit Svetas stādītie sīpolķiploki un melisa. Tepat arī Taņas sīpoli un asteres. Skaties tālāk un acis reibst... Ilzes iesētās sarkanās magones, kliņģerītes, puķu zirnīši, tomāti, paprika un vēl kaut kas. Te - Ņinas piparmētras un ķīniešu avenes, Ļenas dilles, salāti, Ineses gurķi un kabači. Bet šekur Ivetas salāti, rukola un Nadjas puķes un kosmejas.

Kāds no Viļakas sociālās aprūpes centra iemītniekiem teica, ka mūsu mazdārziņš ir priekšzīmīgs ar izvēli un krāšņumu, bet koks ar zelta āboliem esam mēs paši, sava mazā paradīzes dārziņa radītāji, veidotāji un sargātāji.

Sirsnīgs Paldies visiem, kas ar darbu, padomu un idejām palīdz pilnveidot mūsu prieka dārzu, kas dziedē sirdi un dvēseli!


Teksts: Marija Kausa, Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru