Malvīna Šaicāne svin 91. gadskārtu!

Vairāk bildēs

Otrdien, 24. martā, 91. dzimšanas dienu nosvinēja Viļakas sociālās aprūpes centra iemītniece Malvīna Šaicāne.

Jubilāres sumināšanas rituāls iesākās ar svētku kūku un istabiņas kaimiņieņu sveicieniem.

Viļakas sociālās aprūpes centra kolektīvs ieradās apsveikt gaviļnieci kuplā pulkā, vēlot Daudz baltu dieniņu. Malvīna staroja priekā un sajūsmā par to, ka ir nodzīvojusi tik garu mūžu, pateicoties Dieva vārdam.

Dienas garumā gaviļnieci sveica tuvāko un tālāko novadu radi. Kuplā radu saime jubilāri sumināja arī telefoniski.

Lai ir veselība, možums, dzīvesprieks mūsu gaviļniecei arī turpmākās mūža dienas!

VSAC info

Kopējās lūgšanās ar Misionārēm

Vairāk bildēs

Šogad 29. marts  ir Pūpolsvētdiena!

Palmu svētdiena (latīniski Palmarum) savu nosaukumu ir ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā katoliskajās baznīcās tiek svētīti. Pie mums, kur palmas neaug, to vietā svētī pūpolus, kas ir pirmie pavasara vēstneši. Tāpēc latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolu svētdienu jeb Pūpolnīcu.

Pūpolu svētdiena ievada Lielo jeb Svēto nedēļu ar Zaļo Ceturtdienu, kad tika likti pamati Svētajam Vakarēdienam, Lielo Piektdienu ar krustā sišanu, Kluso sestdienu un pašām Lieldienām, kad svin Kristus Augšāmcelšanos.

Pirmdien, vēlā pēcpusdienā seniorus apciemot ieradās Misionāres -Ivanka (Ukraina) un Dzintra (Ilūkste), lai kopā ar senioriem palūgtos pirms Pūpolsvētdienas.

Aprūpes centra istabiņās bija dzirdamas dziesmas, kuru skaņas sasniedza arī tālāko istabiņu iemītnieku sirdis. Tie, kuri nespēja vai kādu citu iemeslu pēc nevarēja dziedāt līdz, labprāt klausījās dziedātāju  sirsnīgo izpildījumu.

Kopā tika dziedātas Raudu dziesmas svētā Miķeļa erceņģeļa godam un tam, lai Ukrainā beigtos karš.

Pēc tā tika skaitīts Rožukroņa noslēpums. Vēstures resursos ir stāsts, kā radies šis Rožukroņa noslēpums: ”Poļu mistiķei Barbarai Klosai, kas nesen mirusi svētuma slavā un kuras pārdomas izdotas grāmatā „Apceres par Rožukroni”, bija kāda vīzija. Viņa redzēja lielu pulksteņa ciparnīcu un cilvēkus uz tās, lūdzoties Rožukroni noteiktās stundās. Mistiķe redzēja arī sātanu cilvēka veidolā, kas uz šī pulksteņa virsmas jutās kā uz kvēlojošas pannas un gribēja aizbēgt, bet nevarēja, jo katrreiz atdūrās pret Rožukroņa lūdzējiem, visbeidzot kā zibens uzšāvās gaisā, zaudējot galvu un rokas. Tas nozīmēja, ka viņš bija pazaudējis jebkādas darbības iespējas. Tas kļuva par pamudinājumu pirmā Nemitīgā Rožukroņa nedēļas loka izveidei.”

Ikviens vai cilvēku grupas (ģimenes) var to darīt, būt lūgšanu nomodā vienu stundu nedēļā (konkrētā dienā un stundā), lai tiktu sadzirdēts, uzklausīts.

Pateicamies Misionārēm Ivankai un Dzintrai par klātesamību, kopējo dziedāšanu, lai ikkatrā no mums ar Rožukroņa lūgšanām viestu mieru, sirsnību un savstarpējo sapratni.

VSAC info

Vissirsnīgākie sveicieni 90 gadu jubilejā Zinaīdai Saulītei

Vairāk bildēs

“Cik daudz gaismas uz ceļa,

Pa kuru mums jāiet..

Iesim

Saņemt un starot,

Un dot.”

16.martā Viļakas sociālās aprūpes centra iemītniece Zinaīda Saulīte nosvinēja  skaistu dzīves mirkli - 90 gadu jubileju.

Gaviļnieci sveikt aprūpes centrā ieradās Viļakas novada domes pārstāvji, tuvinieki, draugi, paziņas, bijušie kolēģi un audzēkņi, kopš 1957.gada, kad Saulītes kundze strādāja Viļakas valsts ģimnāzijā par mājturības skolotāju.

Zinaīda Saulīte dzimusi 1925.gada 16.martā Šķilbēnu pagasta Baharevas ciemā zemnieku ģimenē kā jaunākā atvase 7 bērnu kuplā saimē.

Beigusi Bokovas pamatskolu, pēc tās Viļakas valsts ģimnāziju.

1949.gadā ģimene tika izsūtīta no Latvijas.

1953.gadā atgriežoties Dzimtenē, Zinaīda pabeidza mājturības skolotāju kursus Rīgas pedagoģiskajā institūtā, pēc kura uzsāka darba gaitas par mājturības skolotāju Viļakas valsts ģimnāzijā.

Nostrādājusi 3 gadus skolā, Zinaīdas kundze ar laulāto pārceļas dzīvot uz Ogri. Dzīves gaitas turpina, darbojoties ar vīru rotkali Rūdolfu Saulīti dzintara apstrādes jomā.

Mūža nogali Saulītes kundze ir izvēlējusies pavadīt savā dzimtajā novadā, Viļakas sociālās aprūpes centrā, kur visai bieži kundzi apciemo radi, draugi no tāliem un tuviem novadiem.

Arī šodien skanēja daudz mīļu, jauku apsveikuma vārdu Zinaīdai Saulītei. Apsveicēji no sirds sumināja gaviļnieci ar dzejas vārsmām un dziesmām.

Daudz baltu dieniņu mūsu novadniecei un bagāta mūža nesējai!

“Un šo dienu, Dieviņ, manam mūžam pieraksti klāt,

Nākamo dienu-rītdienu-atļauj man piedziedāt, piesāpēt, piegavilēt,

Just līdzi un dot, un dot,

Nākamo dienu rītdienu dod, Dieviņ, man sidrabotu,

Māci man iesēt cerību, kur prāts negrib ticēt,

Ļauj, kā mirdzošām pogām aiz prieka tik laimes asarām ritēt,

Māci man viegli ritināt kamolu Tevis doto,

šo rītu, šo mirkli, šodieniņu, šo mūžu- sidraboto.”

Pateicos Viļakas novada domes izpilddirektorei Zigrīdai Vancānei, IKS pārvaldes vadītājai Sarmītei Šaicānei un skolotāju saimei, etnogrāfiskajam ansamblim “Abrenīte” un tās vadītājai Albīnai Veinai, vijolniecei Ilonai Bukšai, dzejniecei Ruttai Jeromānei, krustdēlam Edmundam ar kundzi no Kārsavas, krustmeitai Iluminatai no Balviem, māsas meitai Irmīnai un Kasparam, kaimiņienēm Vijai un Dairai no Ogres, Eržepoles  62 mājas kaimiņiem, Viļakas sociālās aprūpes centra kolektīvam par atsaucību un savu klātbūtni, kas mūsu gaviļniecei rosīja prieka , mīlestības un laimes sajūtas!

Teksts, foto:Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne

Smilšu spēles terapija Viļakas sociālās aprūpes centrā

Vairāk bildēs

Maldīgs ir priekšstats, ka smilšu spēļu terapija ir domāta tikai bērniem. Šo metodi var izmantot gan mazi bērni, gan pusaudži, gan pieaugušie.

Pirmdien, Viļakas sociālās aprūpes centra iemītnieki un kolektīvs „iemēģināja savu roku” smilšu spēļu kastē.

Viļakas novada psiholoģe Skaidrīte Krakope klātesošajiem pastāstīja sīkāk par šo terapijas metodi, kas lika katram no mums atgriezties bērnībā.

S.Krakope skaidroja smilšu bildes veidošanas principu: ”Smilšu bildes veidošanas notiek klusumā, lai klients varētu „sarunāties” tikai pats ar sevi, ieklausīties sevī un sajūtas iemiesot kādos tēlos. Tad, kad bilde ir gatava var mēģināt simbolu valodu pārvērst vārdos. Smilšu spēļu terapijas specifika ir tā, ka simboliskā veidā, izmantojot tēlus, iespējams paust emocijas, izdzīvot pārdzīvojumus un atveseļoties. Tā ir domāšana ar tēlu palīdzību. Ne visiem cilvēkiem ir viegli paust savas jūtas vārdos, šādos gadījumos palīdz vārdu pārvēršana simbolos. Nav iespējams izveidot „nepareizu” bildi, viss veidotais vienmēr ir pareizs, jo atspoguļo cilvēka sajūtu un priekšstatu pasauli.”

Katram dalībniekam bija iespēja sevi radoši izpaust, iegrimt savā pasaulē, sapņot un sevi pieteikt caur tēliem, smilšu kalniem un lejām. Patiesi bija aizraujoši un interesanti. Arī seniori izrādīja interesi „paspēlēties smiltiņās”.

Nereti cilvēki (gan pieaugušie, gan vairāk bērni) nespēj problēmu izteikt vārdos un tam var būt dažādi iemesli – bailes, kauns, nevēlēšanās vai grūtību neapzināšanās vispār. Smilšu terapija ļauj izpausties apslēptajai informācijai, apzināties kādu darbību, iemācīties kontrolēt to.

Pateicamies Viļakas novada psiholoģei Skaidrītei Krakopei par izzinošu un lietderīgu terapiju, kura atraisīja mūsos apslēptos talantus un spējas izpaust savu Es!

Teksts: Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Asoļa Kalniņa

Foto: Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Marija Kausa

Skaistie mirkļi kopā ar kapelu "Blāzma"

Vairāk bildēs

"Vai tu jūti gaisā pavasari? Un sirdī?
Tas tepat vien ir, jau klauvē — dzirdi?"

Klāt pavasaris un tam tik ļoti atbilstošā sieviešu diena, kad palutināt dāmas ar tikko plaukušiem ziediem. 

Starptautiskā sieviešu diena, 8. marts, ikvienai sievietei ir īpaša diena. Tā ir diena, kad ikviena sieviete vēlas sajusties īpaša.

Svētku noskaņā iesākās piektdienas rīts Viļakas sociālās aprūpes centrā , kad kolektīvs devās visi kopā apsveikt aprūpes centra seniores. Katra dāma saņēma sirsnīgus sveicienus un smaržīgās narcises. Šo puķu valdzinošā smarža lika daiļajam dzimumam atcerēties tos gadus, kad 8.marts - Starptautiskā sieviešu diena tika svinēta vērienīgi, ar sarkanajām tulpēm, neskatoties uz ziemas spelgoni.

Dienas otrajā pusē  aprūpes centra iemītniekus uzjautrināja lauku kapela "Blāzma" no Žīguru kultūras nama.

Kapela " Blāzma" ir talantīgas muzikantes Mārītes Bukovskas vadībā dibināts kolektīvs- ar sešiem tikpat aktīviem un muzicēt gribošiem dalībniekiem. Kapela popularizē latviešu folkloras dziesmas, tautas mūziku un harmoniku spēli.

Koncerta programma  bija dažāda, izpildījums aizraujošs, kas  skatītājiem sniedza emocionālu piepildījumu un prieku, un pats galvenais – apmeklētāju skanošie aplausi lika arvien muzikantiem turpināt priecēt klātesošos ar skaņām, kas piepildīja viņu sirdis.

Kolektīvs apdāvināja aprūpes centra iemītniekus ar svētku torti un ziediem.

Sirsnīgi Pateicamies kapelas vadītājai Mārītei Bukovskai un kolektīvam par atsaucību, par pārsteigumu-cienastu, kura apmēri un svars sniedzās krietni pāri standarta robežām!

Lai ikvienai sievietei šajā dienā daudz mīlestības un sajūta - esmu īpaša, esmu sieviete!

Sirsnīgs sveiciens Starptautiskajā sieviešu dienā!

Viļakas sociālās aprūpes centra sociālā darbiniece Ņina Leišavniece

Pateicība Viļakas sociālās aprūpes centra kolektīvam

Pirms, nu, jau četriem gadiem, kad mans tēvs Boriss Kudimovs no Rīgas pārcēlās dzīvot uz Viļakas sociālo aprūpes centru, iepazīstot centra vadītāju un personālu sapratu, ka viņš atrodas gādīgās un drošās rokās.

Tēvs vēlējās dzīvot mazā pansionātā, kur varētu ikdienā rosīties, kaut ko lietderīgu darīt citu labā.

Nelielā, bet mājīgā ēkā, kas atrodas gleznainā vietā, strādā cilvēki, kas ir  apveltīti ar sirds siltumu  un dvēseles mīlestību pret tiem, kuriem tas ir nepieciešams.

Katru gadu pavasarī braucu apciemot savu tēvu Borisu. Šogad tēvam aprīlī paliks 88 gadi. Biju patiesi laimīga redzot, cik tēvs ir možs, starojošs un aprūpēts, pateicoties gādīgajam Viļakas sociālās aprūpes centra personālam. Te patiesi strādā cilvēki ar plašu dvēseli, tie, kuri ieliek visas savas pūles, zināšanas, mīlestību, rūpējoties par iemītniekiem, lai viņi justos droši un komfortabli.

Pateicoties Viļakas sociālās aprūpes centra vadītājas Ilzes Šaicānes ieguldījumam, klientu dzīves apstākļi nepārtraukti uzlabojas. Vadītāja rūpējas, lai klientiem dzīvojot šeit nekā netrūkst, lai viņi patiesi justos gandrīz kā mājās.

Arī es, kad ciemojoties Viļakas sociālās aprūpes centrā, jutos kā mājās.

No sirds Pateicos visam Viļakas sociālās aprūpes centra kolektīvam un tā vadītājai Ilzei Šaicānei par darbu un rūpēm, ko viņi veic ar lielu sirds mīlestību!

Vēlu visiem stipru veselību, izturību ne tik vieglā darbā, daudz mīlestības un labklājību ģimenēs!

Ar cieņu, Borisa Kudimova meita Ludmila Kaufmann Austrijā.

 2015.gada 5.martā 

Tikšanās ar Misionārēm Viļakas sociālās aprūpes centrā

Vairāk bildēs

“Mēs ticam, ka mēs visi esam vienas debesu ģimenes locekļi, tādēļ misionāru darbs nav tik daudz kā darbs, bet centieni palīdzēt mūsu brāļiem un māsām.”

Otrdien, Viļakas sociālās aprūpes centrā ciemojās divas brīvprātīgās misionāres  - Ivanna Šeremet (no Ukrainas) un Dzintra Dzerkale (no Rēzeknes). Misionāres centrā ieradušās pēc priestera Stanislava ieteikuma.

Meitenes pastāstīja, ka viņu darbību koordinē misionārs Arnis Masiļevskis, kurš nozīmē, kad un uz kurieni jādodas misionāru vizītēs, kuras balstās uz sirsnīgas sadarbības ar draudzēm ne tikai Latvijas robežās, bet tālu arī aiz tām. Parasti ir tā, ka misionāri iesniedz savus pieteikumus Baznīcas galvenajai pārvaldei un saņem aicinājumu kalpot kādā noteiktā misijā visā pasaulē. Dažas nedēļas viņi pavada apmācību centrā, kur daži no viņiem mācās jaunu valodu un visi uzcītīgi studē un vingrinās evaņģēlija mācīšanā. Tad viņi dodas uz savām noteiktajām misijas vietām un sāk savu kalpošanu. Misionāru dzīve tiek pilnībā veltīta Jēzus Kristus evaņģēlija sludināšanai. Viņi paši apmaksā misijas izmaksas un uz diviem gadiem atliek mācības, došanos uz randiņiem un darbu, lai pilnīgi koncentrētos uz Tā Kunga darba veikšanu.

Viļakas sociālās aprūpes centrā misionāres tikās ar centra iemītniekiem – brāļiem un māsām, lai viņus uzklausītu, aprunātos par ikdienas dzīvi, par lietām, kas ir aktuālas, lai kopā palūgtos, jo Jēzus Kristus dzīve bija izcils misionāru darba paraugs, kas tiek nests pasaulē arī šodien. Meitenes dalījās savā personiskajā pieredzē:”Mēs runājam par to, cik daudz evaņģēlijs mums nozīmē, tajā pat laikā cienot citu cilvēku uzskatus un izvēles. Mēs jūtamies saviļņoti, kad varam dalīties priekā, ko sniedz kalpošana citiem.”

Viļakas sociālās aprūpes centra iemītnieki un  kolektīvs Pateicas misionārēm Ivannai Šeremet (no Ukrainas) un Dzintrai Dzerkalei (no Rēzeknes) par savu klātbūtni un novēl meitenēm turpināt šo Mīlestības piepildīto, bet ne vieglo darbu, kas ir kā iesēts grauds, kurš dīgst un tiecas uz Debesīm, kur mīt mūžīgā dzīvošana.

VSAC info