otrdiena, 2016. gada 26. jūlijs

Labdarības akcijas Viļakas SAC

Vairāk bildēs

“Ja katru dienu labais darbs un pateiktais paldies vienotu cilvēkus, dzīve būtu daudz vieglāk dzīvojama.”/S.Ēlerte/ 

Jūlija mēnesī Viļakas sociālās aprūpes centru (VSAC turpmāk) vairakkārt ir uzrunājuši novada iedzīvotāji, piedāvājot aprūpes centra iemītniekiem ogas, dārzeņus, medu.

Pirmie aveņu ievārījumi tika sagatavoti no Žannas un Sergeja Maksimovu aveņu dārza. Saimnieces laipni uzrunāti, VSAC darbinieku komanda vairakkārt devās lasīt avenes uz z/s Vējiņi, kur kopumā tika salasīti 20 kg svaigu ogu.
VSAC iemītnieki ar prieku baudīja šīs burvīgās ogas, jo avenes ir bagātas ar skābi, tās palīdz apturēt vēža šūnu augšanu. Ogas satur arī C vitamīnu, kas samazina holesterīna līmeni organismā, samazina sirds un asinsvadu slimības saslimšanas risku. Avenēs ir daudz šķiedrvielas, tās palīdz izvadīt toksīnus un smagos metālus, attīra asinis.

Jau vairāku gadu garumā Viļakas SAC uzrunā novadnieks Ilgonis Krištopāns, dāvinot Viļakas SAC senioriem vairāk kā 10 kg medus, kurš vākts un vests no saimnieka dravas Vidzemes reģionā.

„Zaļo pirkstiņu” īpašniece - Viļakas pilsētas iedzīvotāja Biruta Narubina katru gadu Viļakas SAC seniorus pārsteidz ar pirmajiem kabačiem un svaigajiem gurķiem. Biruta ir čakla dārzniece, jo pirmos kabačus uz aprūpes centru nogādāja agri, jūnija beigās, jūlija sākumā, un, seniori baudīja kabaču pankūkas dažādos veidos.
Saņemot lielos daudzumus svaigo gurķu ir pārliecība, ka saimniece tos audzē plantācijām, taču izrādās, ka tās ir tikai dažas grēdas. Jautājums paliek atvērts, kā saimniecei tas izdodas?

Viļakas SAC kolektīvs un seniori priecājas par mūsu novada cilvēkiem, kuri ar saviem darbiem, sirds dāsnumu rada lielus notikumus. Tie ir cilvēki, kuri ar savu rīcību vairo ticību labajam un gaišajam, un kuri ar saviem darbiem iedvesmo arī citus.

Sirsnīgi PATEICAMIES Žannai un Sergejam Maksimoviem, Birutai Narubina, Ilgonim Krištopānam par dāvinājumiem!

Lai Jums pietiek spēka, spara un jaunu ideju! Mēs lepojamies ar Jums!

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne

ceturtdiena, 2016. gada 30. jūnijs

Pēterdiena Viļakas SAC

Vairāk bildēs

“Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņā:
Lai Jānītis kavējās,
Lai panāca Pēterītis.”

29. jūnijs kristietībā tiek atzīmēts kā svētā Pētera diena, pēc senlatviešu tradīcijām tā ir Lapu diena vai Pērkonu diena, (Pētera dienā nedrīkstēja strādāt, bet to, kas tomēr strādās, nospers zibens).Vasaras saulgriežu noslēgums. Saule pēc savas kulminācijas punkta sasniegšanas sāk slīdēt uz leju, arī daba šajā laikā sasniegusi savu krāšņumu. Pētera dienu svinēja kā Jāņu dienas atsvēti.

Pētera dienā līgodami dodas pie kaimiņu Pēteriem. Pēc šīs dienas līgodziesmas vairs nedzied. Ar Pētera dienu sākas siena laiks. Tos sauca par vecajiem Jāņiem.  Tā bija tā kā tāda Jāņu atsvēti.  Tā kā bija siena laiks, lielas svinības netaisīja.  Apēda pāri palikušo sieru un izdzēra atlikušo alu.  Ēda zivis. Ap Pēterdienu apklust lakstīgala, beidzas ziedu laiks un sākas ogu laiks un īstais siena laiks.  Ja pa Jāņiem bija noskatītas līgavas, pa Pēteriem brauca precībās.

Pētera dienas mielastam nav raksturīgi kādi īpaši ēdieni. Iespējams tālab, ka līdz šai dienai vēl tiek ēsts no Jāņu dienas pāri palikušais siers, plāceņi.

Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas – īsākas. 22.jūnijā dienas garums ir par astoņām sekundēm īsāks, Pēterdienā saule spīdēs piecas minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis par stundu./Interneta resursi/

Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) pirms nedēļas tika svinēti Jāņi, godinot VSAC iemītnieku Jāni Dvinski.

Pēterdienā VSAC saime sumināja Pēteri Podmošinu. Pēterdienas pēcpusdienā VSAC kolektīvs un iemītnieki pulcējās aprūpes centra pagalmā, lai kopā sveiktu gaviļnieku. VSAC čaklās pavārītes bija sagatavojušas tradicionālus cienastus: ķimeņu sieru, pīrādziņus, cepumus, kvasu.

Pasākumā Pēteris saņēma īpašu uzmanību - mūziku, ziedu pušķus, dāvanas, aplausus. Iemītnieks Nikolajs gaviļniekam veltīja dzejoli, iemītnieces Antija un Janīna nodziedāja dziesmu. Daži no iemītniekiem pakavējas atmiņās par Pēterdienas  svinēšanu un ticējumiem. Mēs visi kopā Pēterim šo dienu padarījām īpašu-pārsteigumu un mīlestības piepildītu.

Kopā būšana ikdienā un svētkos rada īpašas sajūtas, tas iepriecina un liek mirdzēt cilvēka acīm.

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra sociālā darbiniece Ņina Leišavniece

trešdiena, 2016. gada 22. jūnijs

Viļakas sociālās aprūpes centrā ielīgo Vasaras Saulgriežus

Vairāk bildēs

Pār kalniņu Jānīts brauca
Ar to ziedu vezumiņu,
Še puķīte, tur puķīte,
Lai zied visa pasaulīte.

Jūnijs ir zāļu un ziedu mēnesis. Saules apmirdzēta daba smaržo, kuplo un zeļ. Cilvēce gavilē, uzņemot vasaras saulgriežu enerģiju, ko sniedz zaļā rota-mežs, rīta rasotās, ziedošās pļavas. Laika rats uz īsu brītiņu ir apstājies, lai cilvēce varētu izbaudīt šo dabas burvīgo mirkli – ar saules agrajiem rītiem un vēlajiem vakariem, ar baltajām naktīm un smaržu buķetēm.

Ar ozola zaru, vībotņu smaržu, zilajām rudzupuķēm saulainajā 21.jūnija dienā, Viļakas sociālājā aprūpes centrā (turpmāk VSAC) ieskandināja gaidāmos Līgo svētkus.

Ar jestrām, lustīgām Līgo dziesmām mūzikas ritma pavadījumā, VSAC iemītniekus un darbiniekus priecēja etnogrāfiskā folkloras kopa "Atzele", kuri ieradās uz Līgo noskaņas pasākumu.
Aprūpes centra iemītnieki bija ļoti priecīgi un aktīvi dziedāja līdzi folkoras kopas dalībniekiem, kā arī dejoja mūzikas pavadījumā.

Pasākuma gaitā folkloras kopas dalībnieki VSAC iemītniekus cienāja ar: sieru, speķa pīrādziņiem, zemenēm, ķiršiem. VSAC iemītnieki, dziedot līdzi, baudīja cienastus – izjūtot vasaras saulgriežu noskaņu.

Neizsakāma sirsnība un līksme valdīja visapkārt. Priecīgās sirmgalvju sejās bija redzama sajūsma par redzēto un dzirdēto.

VSAC vadītāja, saņemot no ciemiņiem rotātu ziediem vainadziņu, uzrunāja klātesošos, novēlējot visiem izbaudīt vasaras saulgriežu burvību, ļaujoties to izjust ar pilnu krūti, sajust šo brīnumu līdz pirkstu galiem. Lai šis skurbuma laiks, kad ir pilnzieds un mēs smeļamies spēku, katram no mums lai ir kā jauns atklājums, kā jauna piedzimšana. Lai saņemot gaišo, virzītu to tālāk, radot un dodot!

Līgo ieskaņas pasākums bija sirsnīga un silta kopā būšana.

Lai šo svētku burvība padara priecīgāku ikdienu, kurā gavilētu sirds un dvēsele.

Sirsnīgi Pateicamies folkoras kopai “Atzele” vadītājai Annai un visam kolektīvam par ziedu vainadziņiem un Jānu zāļu pušķiem, Līgo dziesmām, mūziku, cienastiem! 

Sirsnīgi Pateicamies Medņevas jauniešu centra vadītājai Antrai ar jauniešiem par sveicienu VSAC Jānim! 

Sveiciens visiem novada ļaudīm Līgo svētkos! Lai izdodas  atbrīvoties no ikdienas un piedzīvot šo
Vasaras Saulgriežu brīnumu!

Teksts:Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Iveta Dmitrijeva
Foto:Viļakas sociālās aprūpes centra sociālā darbiniece Ņina Leišavniece

pirmdiena, 2016. gada 20. jūnijs

Sen lolotā sapņa piepildījums Viļakas sociālās aprūpes centrā

Vairāk bildēs

17.jūnijā Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) ir uzsācies vērienīgs remonts, kuru atbalstīja Viļakas novada deputāti, piešķirot finansējumu: VSAC koridoriem 1., 2.stāvā - 23 566.21 EUR, VSAC ēdināšanas blokam - 28 421.83 EUR un morga jumta remontam 11 625.71 EUR.

Piepildīt VSAC sapņus veicot būvdarbus, palīdzēs SIA „ArhiProf”, SIA „VIDZEMES BŪVNIEKS”, SIA "BALTIJAS CELTNIEKS".

Uzņēmēji apņemas ar savu darbaspēku, tehniku, aprīkojumu, iekārtām un materiāliem darbus pabeigt līdz 2016.gada 02.septembrim.

Neskatoties uz neērtībām, ko rada būvdarbu procesi, VSAC dzīve rit ierastā ritmā, tostarp minimāli ierobežojot dažu klientu un apmeklētāju kustības ierobežojumus.

Ārkārtas gadījumā VSAC klienti īslaicīgi tiks izvietoti Viduču skolas internātā.

Lūgums tuviniekiem, apmeklētājiem un ciemiņiem izturēties ar izpratni pret notiekošajiem celtniecības darbiem  VSAC.

VSAC kolektīva vārdā atvainojos par sagādātajām neērtībām un lūdzu ar izpratni izturēties pret trokšņiem, kuri rodas saistībā ar remontdarbiem!


Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne

trešdiena, 2016. gada 15. jūnijs

Svētā mise ar prāvestu Staņislavu

Vairāk bildēs Video


14. jūnijs - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Pirms 75 gadiem naktī no 13. uz 14. jūniju notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS soda nometnēm un piespiedu nometināšanas vietām, kā rezultātā daudzi no viņiem gāja bojā bada, slimību un necilvēcīga darba dēļ.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Viļakas sociālās aprūpes centrā ieradās Viļakas Jēzus sirds draudzes prāvests tēvs Staņislavs Kovaļskis OFMCap, lai vadītu Svēto Misi, kas veltīta komunistiskā genocīda upuru piemiņai.

1. lasījumu no Ķēniņu pirmās grāmatas, par pravieti Eliju un karali Ahabu, nolasīja sociālās aprūpes centra darbiniece Iveta Dmitrijeva.

Sirsnīgs Paldies prāvestam Staņislavam Kovaļskim, OFMCap par Dieva vārda sludināšanu Viļakas sociālās aprūpes centrā!

Teksts: Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Marija Kausa
Foto: Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Iveta Dmitrijeva


piektdiena, 2016. gada 3. jūnijs

Pieredzes apmaiņas brauciens Preiļu novadā

Vairāk bildēs   Video

Pēdējais no tā saucamajiem Pieciem labajiem imperatoriem, pazīstams arī kā stoicisma filozofs - Marks Aurēlijs (no 161. līdz 180. gadam) reiz teicis: „Kad tu no rīta pamosties, padomā par to, ka atkal esi saņēmis dārgo privilēģiju būt dzīvam - elpot, domāt, baudīt un mīlēt."

01.jūnija agrā rītā, Viļakas sociālās aprūpes centra (turpmāk VSAC) kolektīvs kopā ar sadarbības partneriem devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Preiļu novadu. Brauciena ietvaros notika tikšanās ar Preiļu novada pašvaldības pansionātu „Preiļi” vadītāju Ingu Vilcāni un darbiniekiem, kur tika pārrunāti dažādi praktiskie jautājumi, kas saistīti ar aprūpes centru darbību, sociālo pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti.

Jau vairāku gadu garumā, tiekoties ar kolēģiem no dažādiem Latvijas reģioniem, esam atskārtuši, ka, tas laiks, kas parasti tiek plānots tikšanās reizēm, izraisās aizrautīgās diskusijās un pieredzes bagātos stāstījumos. Kolēģi apmainoties darba pieredzē saprot, ka par kopējām tēmām var runāt bezgala, taču, vēlējāmies iepazīt Preiļus tuvāk, tāpēc pēc pansionāta apmeklējuma,  turpinājām daudzveidīgo ceļojuma programmu.

Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"

Tā atrodas pašā  Preiļu pievārtē, aptuveni 500m aiz pilsētas robežas uz Daugavpils pusi, kuras saimnieki Ainis un Valentīna Noviki nodarbojas ar visai netradicionālu, Latgalei neraksturīgu un modernu lauksaimniecisko ražošanu - vīngliemežu audzēšanu.

Atraktīvais un enerģiskais saimnieks ekskursantiem piedāvāja Vīngliemežu audzētavas apskati, kas ietver sevī izsmeļošu stāstījumu un redzējumu par vīngliemežu dzīvi, fizioloģiju, apstrādi un pārstrādi, kā arī piedāvāja degustāciju ar vīngliemežu gaļu (ar papriku un ar puraviem), kas pagatavota pēc oriģinālām vietējām receptēm, kuru papildina latviski dzērieni - pašu taisīta bērzu sula un piparmētru tēja. Kā arī tika piedāvātas konsultācijas par vīngliemežu audzēšanu, to īpatnībām un sejas atjaunošanas maskas ar vīngliemeža gļotu.

Saimnieki piedāvāja iegādāties gatavo produkciju - vīngliemežu gaļu un suvenīrus, ar gliemeža un Preiļu novada simboliku, kurus ir izgatavojuši vietējie amatnieki. Jāsaka gan, ka lielākā daļa apmeklētāju atzina šo smalko delikatesi labu esam, lai gan starp mums atradās arī tādi, kuri nevēlējās riskēt. Ik uz soļa saimnieks lika mums pasmaidīt, stāstījumā iestarpinot latgaļu humoru, kurš vienaldzīgu neatstāja nevienu.

Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija

Nonākot leļļu pasaku valstībā,  varēja apskatīt mākslinieces Jeļenas Mihailovas fantāzijas un roku darba rezultātu. Apbrīna vērts ir mākslinieces talants, kurā domu lidojums un roku darbs ir radījis vienā eksemplārā eksponātu, kurā ir iedvesta mīmika un garastāvoklis. Leļļu galerijā katram ienācējam paveras pasaku un fantāzijas pasaule, kurā galvenās darbojošās personas ir mākslinieces darinātās lelles. Kompozīciju spektrs galerijā ir visaptverošs, šķiet, nekas nav gājis secen autores acīm.

Izmantojot iespēju pabūt pasaku valstībā, dalībniekiem bija iespēja mājas pagalmā nofotgrafēties uz divu pils namu miniatūrā ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem un ūdensdzirnavām fona, kas lika vēl dziļāk izjust šo karaļvalsts romantisma burvību.

Preiļi – pilsēta, kur satiekas visi četri vēji 

Turpinot ceļojumu, uzklausījām Tūrisma organizatores/ TIC vadītājas Irēnas Kjarkužas stāstījumu par Preiļu pilsētas bagāto vēsturi – kur pirmo reizi rakstos šī vieta pieminēta 1348. gadā, kad tā ietilpa Jersikas karaļvalstī. 500 gadu garumā Preiļi piederējuši poļu aristokrātiem grāfiem Borhiem, no kuriem mantojumā palicis Preiļu muižas parks, kas ir otrs lielākais Latvijā.

Preiļu vēstures mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss ar skaisto parku. Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19.gadsimta vidū un vēl šodien tas ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem. Savukārt Preiļu pils ir izcils Latgales 19. gadsimta historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Tās arhitektūra veidota neogotikas stilā. Pilij apkārt ir apskatāma kapela, stallis, vārtsarga namiņš un parks. Pils pārcietusi smagus laikus – reiz tā nopostīta, tad uzcelta no jauna un nodegusi. Vēlāk tā uzcelta kā jaunu kungu māja un ar laiku atkal no jauna uzbūvēta par pili./Interneta resursi/

Aizrautīgais stāstījums, kas šķita misticisma pilns, lika domās uzburt tos laikus, kad valdīja grāfi Borhi ar savām augstmaņu iegribām un kaprīzēm līdz pat neģēlībai un cinismam. Tūrisma organizatore ceļotājus lutināja ar burvīgo dziedājumu pils parkā un melno latgaļu humoru, kurš lika pasmaidīt ikvienam. Video

z/s "Juri" siera degustācija

Kā pēdējo apskates objektu programmā pa ceļam uz mājām, iekļāvām zemnieku saimniecību “Juri”, kur tikāmies ar šīs mājas saimniekiem Lidiju un Juri Lubāniem, kas piedāvā: sieru degustāciju, labumu iegādi uz vietas, mājlopu apskati.

Zemnieku saimniecības „Juri” pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad saimnieka Jura Lubāna vectēvs šajā vietā uzbūvēja dzīvojamo ēku un sāka saimniecības veidošanu. Tagadējie saimnieki – Juris un Lidija, kas agrāk dzīvoja un strādāja pilsētā saprata, ka nevēlas būt pilsētnieki. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viņi atgriezās Riebiņu novadā un pārņēma saimniecību savās rokās.

Taču, lai izdzīvotu, ar tradicionālo saimniekošanu vien nepietika, tāpēc tika apgūta prasme siet sieru. Laika gaitā siers iegaršojās gan radiem, gan kaimiņiem, kas neskopojās ar savām labajām atsauksmēm. Un, nu jau latgaļu siera sējējiem izveidojies savs uzticams klientu loks.

Lielās ieinteresētības dēļ saimnieki savu saimniecību pielāgo gan siernīcas nepieciešamībām, gan viesu vajadzībām. Viņi gādā par to, lai ciemošanās šeit kļūtu vēl patīkamāka. Zemnieku saimniecībā „Juri” sieru gatavo no bioloģiskā piena, ko dod desmit gotiņas. To sien pašu rokām.

Ciemojoties saimniecībā, viesmīlīgais saimnieku pāris izstāstīja par siera siešanas tradīcijām. Viņi atklāj to, ka šeit sieru gatavo pēc receptēm, kas ir ne tikai pārņemtas no prasmīgām siera sējējām, aizgūtas no Ulmaņlaiku pavārgrāmatām, bet arī pašu izdomātas.

Saimnieki pasniedza īpašu ēdienu, kas karstā laikā daudzus veldzēja –rūgušpiena saldo ar kanēli. Jāsaka gan, ka daudziem no klātesošajiem tas bija atklājums, lai gan lielākā daļa nākam no laukiem.

Ēdieni tika pasniegti no Latgales podnieku veidotiem traukiem, un, protams, nogaršot tika visdažādāko garšu sierus - vispirms Jāņu sieru ar ķimenēm vai zaļumiem (kāds nu kuram labāk tīk), tad maigo Mocarellas un svaigo Ricottas sieru, kas garšo īstiem siera pazinējiem.

Zemnieku sētas „Juri” gaišais starojums, viesmīlīgie saimnieki un lauku gardumi - paniņas, sūkalas, rūgušpiens un mājas sviests, ko šeit var palūgt papildus nogaršot, rada miera sajūtu, ko gribas baudīt vēl un vēl, neievērojot laika gaitu.

Dienas programma ar to tika arī izsmelta. Mājupceļā uzklausījām viens otra iespaidus un pieredzi. Labsajūta un dvēseles prieks par piedzīvoto darīja mūs laimīgus - par to, ka esam latgalieši un dzīvojam savā zemē, par to, ka daudzviet esam saglabājuši savas tautas kultūrvēsturisko mantojumu, par to, ka mums ir neatsverama bagātība- mūsu cilvēki.

Atšķetinot redzēto, dzirdēto un izjusto, gribas arvien atgriezties izdzīvotajās atmiņās, kurās saņemam šo dārgo privilēģiju būt dzīvam - elpot, domāt, baudīt un mīlēt."

Sirsnīgi Pateicamies Preiļu novada pašvaldības pansionāta “Preiļi” vadītājai Ingai Vilcānei ar komandu par viesmīlību!

Sirsnīgs paldies šoferītim Aivaram Bērziņam par atbalstu!

Teksts, Foto: Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne


piektdiena, 2016. gada 27. maijs

Aprūpes centra dārzs – atpūtai un priekam

Vairāk bildēs

Dārzs simbolizē zemes un debesu paradīzi, kā arī kosmisko kārtību. Dārzā, kas minēts grieķu mitoloģijā, aug koks ar zelta āboliem un parasti to izprot kā dzīvības koku. Dārzam ir arī simbolisks sakars ar oāzi tuksnesī un salu tumšajā jūrā. Savukārt iežogots dārzs, kurā var iekļūt vien pa šauriem vārtiem, apzīmē grūtības un šķēršļus, kas jāpārvar, lai sasniegtu augstāku garīgās attīstības līmeni. Senāk augļu dārzi bija vienīgi bagātiem ļaudīm un vienkāršie cilvēki uz ziedošiem dārziem noskatījās kā uz Dieva dāvanu.

Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) dārzs simbolizē iemītnieku un darbinieku iztēles brīvu lidojumu un domu harmoniju. Šeit katrs stādiņš attēlo dzīvības koku, kurš aprūpēts ar patiesu mīlestību, lai radītu prieku. Bet patiess sirdsprieks nevar rasties tukšā vietā un ne no kurienes. Dārzam, kas ir prieka avots, vajadzīgs pamats. Motivācija tam bija aprūpes centra iemītnieku un darbinieku vēlme pēc skaistā.

Dārza labiekārtošanā, kurš izveidots ar projekta starpniecību vairāku gadu garumā, aktīvi rosās visa mūsu aprūpes centra lielā saime. Nedzīva un tuksnešaina augsne, kāda tā bija pirms sešiem gadiem, tagad ir pārvērtusies par zaļu un ziedošu oāzi. Ar pacietīgu darbu un ticību, ka arī uz akmens var ziedēt rozes, smilšainā augsne gadu gaitā pārvērtās un joprojām pārtop par vietu, kur apkārtējā vide mierina un dziedē.

Dārziņā ir dažādu augu dažādība. Ir augi, kas noder kopgaldam, un, ir augi, kas ārstē miesu un dvēseli. Te, katrs atstāj kaut ko no sevis paliekošu un citus priecējošu.

Šobrīd vasaras siltumu gaida gar žogu iestādītie virtuves meiteņu ķirbji, kabači un saulespuķes. Tur tālāk, pa kreisi, dobe dārzeņiem un otrā dobe puķēm. Šeit Svetas stādītie sīpolķiploki un melisa. Tepat arī Taņas sīpoli un asteres. Skaties tālāk un acis reibst... Ilzes iesētās sarkanās magones, kliņģerītes, puķu zirnīši, tomāti, paprika un vēl kaut kas. Te - Ņinas piparmētras un ķīniešu avenes, Ļenas dilles, salāti, Ineses gurķi un kabači. Bet šekur Ivetas salāti, rukola un Nadjas puķes un kosmejas.

Kāds no Viļakas sociālās aprūpes centra iemītniekiem teica, ka mūsu mazdārziņš ir priekšzīmīgs ar izvēli un krāšņumu, bet koks ar zelta āboliem esam mēs paši, sava mazā paradīzes dārziņa radītāji, veidotāji un sargātāji.

Sirsnīgs Paldies visiem, kas ar darbu, padomu un idejām palīdz pilnveidot mūsu prieka dārzu, kas dziedē sirdi un dvēseli!


Teksts: Marija Kausa, Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece