Aprūpes centra dārzs – atpūtai un priekam

Vairāk bildēs

Dārzs simbolizē zemes un debesu paradīzi, kā arī kosmisko kārtību. Dārzā, kas minēts grieķu mitoloģijā, aug koks ar zelta āboliem un parasti to izprot kā dzīvības koku. Dārzam ir arī simbolisks sakars ar oāzi tuksnesī un salu tumšajā jūrā. Savukārt iežogots dārzs, kurā var iekļūt vien pa šauriem vārtiem, apzīmē grūtības un šķēršļus, kas jāpārvar, lai sasniegtu augstāku garīgās attīstības līmeni. Senāk augļu dārzi bija vienīgi bagātiem ļaudīm un vienkāršie cilvēki uz ziedošiem dārziem noskatījās kā uz Dieva dāvanu.

Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) dārzs simbolizē iemītnieku un darbinieku iztēles brīvu lidojumu un domu harmoniju. Šeit katrs stādiņš attēlo dzīvības koku, kurš aprūpēts ar patiesu mīlestību, lai radītu prieku. Bet patiess sirdsprieks nevar rasties tukšā vietā un ne no kurienes. Dārzam, kas ir prieka avots, vajadzīgs pamats. Motivācija tam bija aprūpes centra iemītnieku un darbinieku vēlme pēc skaistā.

Dārza labiekārtošanā, kurš izveidots ar projekta starpniecību vairāku gadu garumā, aktīvi rosās visa mūsu aprūpes centra lielā saime. Nedzīva un tuksnešaina augsne, kāda tā bija pirms sešiem gadiem, tagad ir pārvērtusies par zaļu un ziedošu oāzi. Ar pacietīgu darbu un ticību, ka arī uz akmens var ziedēt rozes, smilšainā augsne gadu gaitā pārvērtās un joprojām pārtop par vietu, kur apkārtējā vide mierina un dziedē.

Dārziņā ir dažādu augu dažādība. Ir augi, kas noder kopgaldam, un, ir augi, kas ārstē miesu un dvēseli. Te, katrs atstāj kaut ko no sevis paliekošu un citus priecējošu.

Šobrīd vasaras siltumu gaida gar žogu iestādītie virtuves meiteņu ķirbji, kabači un saulespuķes. Tur tālāk, pa kreisi, dobe dārzeņiem un otrā dobe puķēm. Šeit Svetas stādītie sīpolķiploki un melisa. Tepat arī Taņas sīpoli un asteres. Skaties tālāk un acis reibst... Ilzes iesētās sarkanās magones, kliņģerītes, puķu zirnīši, tomāti, paprika un vēl kaut kas. Te - Ņinas piparmētras un ķīniešu avenes, Ļenas dilles, salāti, Ineses gurķi un kabači. Bet šekur Ivetas salāti, rukola un Nadjas puķes un kosmejas.

Kāds no Viļakas sociālās aprūpes centra iemītniekiem teica, ka mūsu mazdārziņš ir priekšzīmīgs ar izvēli un krāšņumu, bet koks ar zelta āboliem esam mēs paši, sava mazā paradīzes dārziņa radītāji, veidotāji un sargātāji.

Sirsnīgs Paldies visiem, kas ar darbu, padomu un idejām palīdz pilnveidot mūsu prieka dārzu, kas dziedē sirdi un dvēseli!

Teksts: Marija Kausa, Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece

Viļakas SAC kino pasaulē, iepazīstot Lūkas evaņģēliju

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.

(Jāņa 3:16-17)

Tuvojoties Vasaras svētkiem, Viļakas sociālā aprūpes centra (turpmāk VSAC) iemītnieki un darbinieki pulcējās uz filmas „Jēzus, Lūkas evaņģēlijs” kopīgu  skatīšanos, lai ikdienas steigā uz brīdi apstātos un padomātu par garīgām vērtībām. Filma ilga 2 stundas un atstāja dziļu, pozitīvu iespaidu uz katru no klātesošajiem.

Filmas sižets uzņemts pēc Lūkas evaņģēlija motīviem. Lūka atklāj mums kādu svarīgu faktu, proti, ka zināšanas par Dieva plānu un pestīšanas dāvanu sakņojas zināšanās pa Bībeles vēsti kopumā. Labā vests atrodama  visā Bībelē. Bībeles vēsts liecina par vienu personu, vienu plānu, vienu mērķi. Šī persona ir Jēzus, šīs plāns ir pestīšana, šis mērķis ir Dieva godība. Patiesībā stāsta sižets ir ļoti vienkāršs..

Iemītniece Maija filmu vērtē kā pamācošu un noderīgu, jo tā liek aizdomāties par mūsu attiecībām ar Dievu, sakārtot tās.

Savukārt, iemītniecei Elizabetei patika filmā atspoguļotā vēsturiskā vide un skati. Viņa iesaka šo filmu noskatīties ikvienam, kurš vēlas pabūt laikā, kurā dzīvoja Jēzus un mācekļi.

Arī darbinieci Tatjanu filma neatstāja vienaldzīgu, viņa īpaši  pārdomāja Jēzus upuri un labprātīgo došanos nāvē par mūsu pārkāpumiem, kas sniedz mums mūžīgo dzīvību.

Kopīga filmas skatīšanās VSAC sniedz iemītniekiem un darbiniekiem vielu sarunām, kurās ik uz soļa jūtams Dieva pieskāriens.

Sirsnīgi Pateicamies Viļakas novada domes datorspeciālistam Rolandam par nepieciešamās aparatūras piegādi un uzstādīšanu.

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Inese Logina

Krāsu spēle Viļakas sociālajā aprūpes centrā

Vairāk bildēs

Katrai dienai ir sava krāsa, arī emociju gamma ir daudzkrāsaina - no gaiša, balta prieka līdz pelēkām skumjām. Īpaši krāsaina Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) izvērtās kāda maija pēcpusdiena.

Draudzīgi sēžot atpūtas istabā pie apaļā galda, centra iemītnieki un darbinieki domāja, veltīja laiku savām pārdomām - par dienu, par sevi, dodot iespēju savām domām ritēt lēnāk, nesteidzoties..

Iepazīstoties ar mandalu pasauli, noskaidrojām, ka, mandalu veidošana cilvēkiem palīdz neskaitāmos veidos, tā atvieglo dziedināšanās procesus – gan fiziskus, gan garīgus, palielina izpratni par notiekošajiem procesiem dzīvē un cilvēkā pašā, kā arī palīdz izprast iekšējo pasauli un tās mijiedarbību ar ārējo pasauli. Jāpiebilst, ka fiziskā iedarbība arī ir vērā ņemama – stress un nemiers samazinās, spriedze izzūd, asinsspiediens un sirdsdarbība normalizējas.

Ir pierādīts, ka mandalas sniedz enerģiju un atjauno vienmērīgu enerģijas plūsmu cilvēka organismā. Zīmēšana iedarbina mehānismu, kas palīdz atbrīvoties no nevajadzīgās, sastāvējušās enerģijas, tajā pat laikā atjaunojot un piepildot organismu ar jaunu un spēcinošu enerģiju.

Katrs iemītnieks izvēlējās savu mandalas zīmējumu, krāsas. Katra mandalas zīmējuma pamatā ir aplis. Aplis ir dabisks, nepārtraukts process, kuru identificējam kā - Zeme, saule, cilvēka acs. Aplis dod psiholoģisku drošības izjūtu.

Krāsošanas process saliedēja un radīja darbošanās prieku, gandarījumu. Iemītnieces Annas darbā dominēja sarkanā krāsa, kas liecina par enerģiju, līdzjūtību un spēku. Iemītnieci Antiju darbošanās iedvesmoja un aizkustināja, par ko liecina viņas pierakstītā  atziņa uz mandalas: „Cik labi un radoši ir būt ar Jums kopā”! Darbinieces Marijas mandalā vairākumā dominēja zaļi un violeti toņi, kas norāda uz veiksmi, auglīgumu, enerģiju, pilnveidošanos, arī visiem skumjām.

Paldies visiem dalībniekiem par radošo enerģiju un jauko kopā būšanu!

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Inese Logina

„Zaļās” palodzītes Viļakas sociālās aprūpes centrā

Vairāk bildēs

Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) kāda maija pēcpusdiena pagāja darbīgā noskaņā - tika īstenota ideja par „zaļajām” palodzītēm. Pateicoties gādīgo zviedru sadarbības partneru sagādātām sēklām, VSAC iemītnieki tika ierauti pavasara darbu procesā.

Čaklās centra iemītnieces, sarūpētajos podiņos, ar aizrautību un patiesu prieku dēstīja dažādus augus. Patīkamas emocijas sagādāja arī sēklu izvēle, tika spriests un domāts - ko tad labāk un praktiskāk sēt – puķes, garšaugus vai dārzeņus. Izvēle bija ļoti dažāda.

Piemēram, centra iemītniece Natālija savā podiņā izvēlējās iesēt dilles un iestādīt pupiņas, Savukārt iemītniece Maija priekšroku deva gurķiem, kuri pēc laika turpinās augt centra dārza grēdiņā. Deviņdesmitgadīgā centra iemītniece Mirdza ar nepacietību gaidīs uzdīgstam zemenītes.

Vēl tika iesēti ķirbji, kabači, samtenes, asteres. Katrs turpmāk rūpēsies par saviem augiem, tos laistot un apčubinot.

Kopā tika gaidīti zaļie vitamīni un puķes, kuri ar pavasarīgu sparu lauzīsies pretī gaismai, siltumam, labiem cilvēkiem.

Pavisam drīz pirmie asni deva par sevi zināt. Gandarījums un sajūsma par uzdīgušiem dēstiem sniedza prieku un atskārsmi-tuvojas vasara, kad tiks gaidīta raža no sējumiem.

Paldies Zviedru sadarbības partneriem par sagādātām sēklām un VSAC iemītniecēm par kopā pavadīto darbīgo procesu!

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Inese Logina

Vāru, vāru cepumiņu

Vairāk bildēs

   
Viļakas sociālā aprūpes centra (turpmāk VSAC) darbiniece Tamāra iesaistīja iemītniekus un darbiniekus jaukā kulinārijas nodarbē – cepumu gatavošanā un vārīšanā.

Šoreiz tapa daudziem bērnībā labi pazīstamais našķis – žagariņi.

Darbs sākās ar mīklas pagatavošanu, sarūpējot visas nepieciešamās izejvielas, sākot no vanilīna cukura  līdz pat  vairākām miltu pakām, lai pietiktu visiem centra iemītniekiem. Iemītnieki, labprāt, rullēja un grieza mīklu, veidoja cepumus, sprieda par gaidāmo rezultātu.  Kopīgā darbā raisījās sarunas par pavasara darbiem, atmiņā atausa bērnības cepumu garša. Tika secināts, ka pašu rokām gatavots produkts nekad nezaudēs savu garšu un vērtību, sevišķi, ja tas gatavots ar mīlestību.

Iemītniece Elizabete pastāstīja, ka agrāk viņa visai bieži sevi un tuviniekus iepriecināja ar žagariņiem, biezpiena bumbiņām un vafelēm. Arī iemītnieces Antija un Maija dalījās pārdomās ar savām cepumu receptēm, kuras varēs īstenot turpmāk.

Pēc vairāku stundu darba, visi ar gandarījumu baudīja cepumus, malkojot tos ar upeņu ķīseli.

Paldies, visiem par atsaucību un darbu, īpašs paldies atsaucīgajai kolēģei Tamārai!

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Inese Logina