Valsts dzimšanas dienas priekšvakarā kopā ar folkloras kopu “Atzele”

Vairāk bildēs

Mūsu asinis šī zeme,
Mūsu valsts un brīvā slava
Tādu cilvēku, kā mums ir,
Tādu pasaulē vairs nava.
(A.Čaks)

Noskaņojums pirms Valsts svētkiem Viļakas sociālās aprūpes centrā vienmēr ir īpašs un jūti, ka gaisā virmo smaids, labestība un pateicības vārdi. Tā bija arī šoreiz, kad Valsts svētku priekšvakarā pie aprūpes centra iemītniekiem un darbiniekiem viesojās folkloras kopas “Atzele” brašās dziedātājas. Vēl nebija sākušas skanēt folkloras kopas sievu sulīgās balsis, kad aprūpes centrā bija ieradusies daktere Valda Buzijana un dāvinot puķu sīpolus teica: “Lai uzzied un acis priecē pēc pusgada - maija svētkos!”.

Folkloras kopa “Atzele” savu sirsnīgo uzstāšanos sāka ar Valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”. Pirms tam ar klusuma brīdi pieminējām Parīzes terora upurus. Atceroties ilggadējo pašdarbnieci un 95. dzīves gadā nupat mūžībā aizgājušo Annu Prancāni dziedātājas nodzied dziesmu “Skaista mana tēvu zeme”. Pārtraukumos starp dziesmām folkloras kopas vadītāja Anna Annuškāne klātesošajiem dāvināja dziesmu tekstus un lentītes ar latvju zīmēm.

“Atzeles” dziedātāju atmodinātā pirms svētku noskaņa rosināja arī aprūpes centra iemītniekus līdzdarboties, gan kopā dziedot, gan iesaistoties sarunās par mūsu un valsts nākotni, gan rosinot uz jaunām dziesmām. Aprūpes centra iemītnieces Antijas Bondares vaigus izrotāja karstas asaru pērlītes, kad dziedāja dziesmu “Nedod, Dievs, vītolam”… Vienaldzīgo nebija arī klausoties citas “Atzeles” sievu izpildītās dziesmas.

Svētki nebūtu svētki, ja galdā nebūtu augļi, pašdarināti dzērieni un gaiss nesmaržotu pēc pīrāgiem. Tā jau ir tradīcija, ka folkloras kopa “Atzele” ierodas ar pašu cepto pīrāgu un aroniju sulu. Pīrāgs, ka teica viena no folkloras kopas meitām, tika sadalīts “kristīgi”. Aprūpētājai Ivetai uzticēja ar pīrāgu pacienāt arī tos aprūpes centra iemītniekus, kuri nespēka dēļ nevarēja būt klāt kopīgā dziedāšanā.

Pasākuma izskaņā sociālā darbiniece Ņina Leišavniece pateicās folkloras kopas “Atzele” dalībniecēm par atsaucību un jauka svētku noskaņojuma radīšanu Viļakas sociālās aprūpes centrā un aicināja uz tikšanos arī citugad.

Mīļš Paldies folkloras kopas “Atzele” dziedātājām un vadītājai Annai Annuškānei par sirsnīgajām Tēvzemei veltītajām dziesmām un saulainiem brīžiem Viļakas sociālās aprūpes centrā!

Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Marija Kausa 

Lāčplēša dienā Viļakas sociālās aprūpes centrā

Vairāk bildēs

Ik gadu Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Latvijā tiek iedegti svecīšu tūkstoši, lai pieminētu Latvijas karavīrus, kas pirms 96 gadiem nosargāja jaundzimušo Latvijas valsti. Atceroties šo notikumu un pagājušos Mārtiņus (10. novembris) Viļakas sociālās aprūpes centrā ciemojās etnogrāfiskā ansambļa “Abrenīte” dalībnieces un kolektīva vadītāja Albīna Veina.

“Abrenītes” dziedātājas ieradās ar ābolu grozu, pašu ceptām pupu bumbiņām, cepumiem, konfektēm un protams, patriotiskām dziesmām.

Ansambļa sievas tradicionāli atklāja pasākumu ar dziesmu “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”. Turpinājumā Albīna Veina pastāstīja par pagājušiem Mārtiņiem un par tikšanos ar biedrības “Baltā māja” pārstāvjiem Viļakas novada bibliotēkā 10. novembrī. Tad atkal skanēja dziesmas, sirsnīgas sarunas ar sociālās aprūpes centra iemītniekiem un to visu caurstrāvoja patriotiska, emocionāla gaisotne. To, ka gaisā virmoja patriotisks noskaņojums, apliecināja aprūpes centra iemītnieces Antijas Bondares piebiedrošanās dziedātājām.  Antija bija sajūsmināta, ka arī šodien var dziedāt kopā ar “Abrenītes” sievām, jo kā nekā viņa taču bija šī ansambļa dalībniece un ne slikta dziedātāja…

Pēc kopā būšanas ar klātesošajiem aprūpes centra iemītniekiem un darbiniekiem, ansambļa “Abrenīte” dziedātājas apciemoja istabiņās dzīvojošos kādreiz aktīvos pašdarbniekus Valerijanu Rundzānu un bijušo skolotāju Saulīti. Prom ejot Albīna Veina centra iemītniekam Vilim Adamovam pajautāja: ”Saki, kā jūs te dzīvojat?” Uz to Vilis atbildēja: “Baro kā ministrus. Apčubina kā bērnus. Tātad, labi dzīvojas!...”.

Atvadoties ansambļa sieviņām sociālās aprūpes centra pavārīte Anita Narubina pasniedza mazu cienastu ar vēlējumu “Lai sanākot kopā tumšajos vakaros pie tējas krūzes ir ko notiesāt…”.

Vēlāk ansambļa “Abrenīte” dziedātājas devās tradicionālajā lāpu gājienā uz Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas vietu Jaškovas kapos.

Sirsnīgs Paldies etnogrāfiskā ansambļa “Abrenīte” dalībniecēm un vadītājai Albīnai Veinai par siltajām dziesmām, mīļiem vārdiem un jaukajiem mirkļiem Viļakas sociālās aprūpes centrā!

Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Marija Kausa 

Ikdienas neparastie brīži

Vairāk bildēs

Otrdien, 10.novembrī savus profesionālos svētkus svinēja sociālās sfēras darbinieki. Viļakas sociālās aprūpes centrā (VSAC) šogad Starptautisko sociālo darbinieku dienu atzīmēja 3.gadu pēc kārtas.

Uz svinīgo pasākumu pulcējās VSAC darbinieku kolektīvs, lai kopā sveiktu šī gada nominanti - Aprūpētāju Tatjanu Dadžāni.

Viļakas SAC vadītāja Ilze Šaicāne svinīgā uzrunā sveica darbiniekus svētkos un pateicās par nesavtīgo mīlestību un uzmanību veltīto aprūpes centra iemītniekiem, par personīgo ieguldījumu klientu labklājības celšanā.

Ar savu klātbūtni gaviļniekus godināja Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. Savā uzrunā priekšsēdētājs sveica darbiniekus un pateicās par palīdzību atrisināt dažāda rakstura problēmas, par palīdzību klientiem ikdienā, jo katram cilvēkam, kurš ienāk aprūpes centrā, ir nepieciešama sava pieeja un nedalīta uzmanība.

Par ilggadīgu profesionālu, nesavtīgu un pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu Viļakas sociālās aprūpes centra sociālo pakalpojumu attīstībā, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs pasniedza Aprupētājai Tatjanai Dadžānei Viļakas novada domes Pateicības rakstu.

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne

Sveiciens Starptautiskā sociālo darbinieku dienā!

Sveiciens Starptautiskā sociālo darbinieku dienā!

"Svētki ir prasme no ikdienas smelt,
Tur ielikto svētību zeltu.
Svētki ir arī īss uzvaras mirklis,
Kad satverts no dzelmes tiek laivas irklis.
Svētki ir zvaigznes, kas mirdzēt sāk,
Ja kāds ar atvērtām acīm tās meklēt nāk.
Un tu nevari teikt,
Ka no svētku zieda nekas nav palicis pāri,
Ja rokās turi zeltainu medus kāri.
Svētki tāpēc ar ikdienu mijās kā nakts ar dienu,
Lai dvēsele zemei nepiesienas,
Lai tā vienmēr uz augšu celtos
Un tur, aiz zvaigznēm, spēku smeltos."

/Aija Grīnberga/

Sveiciens Viļakas novada sociālā darba veicējiem

Starptautiskā sociālo darbinieku dienā!

Lai ir izturība, neatlaidība, mērķtiecība

un

gandarījums, darbojoties sociālā darba nozarē!

Gaišus svētkus!

Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne

Es šodien ar rudeni satikos

Vairāk bildēs

Pēc ierastās tradīcijas 5.novembrī Viļakas sociālas aprūpes centrā  (VSAC) tika svinēti rudens ražas svētki. Centra darbinieku kolektīvs iepriecināja iemītniekus ar pašu audzēto un pārstrādāto produkciju.

Ēdamzāles galdos tika celtas bagātīgas un garšīgas dabas veltes: āboli,  kabači, ķiploki, vilkābeles, sīpoli, kāposti, tostarp arī ievārījumi, kompoti, salāti, pīrāgi, ābolkūkas, saulespuķu sēkliņas un aprūpes centra dārzā izaudzētie ķirbji. Pasākumā neizpalika arī rudens puķes - galdu rotāja aprūpētājas Tatjanas pašas audzētas burvīgās mārtiņrozes.

Centra iemītniekus īpaši pārsteidza meža zemenes, par kurām jokojot, vadītāja Ilze bilda:”tās ir tikko no meža”.

Ar virtuves darbinieču čaklajām rokām tika veidotas dažādas rudens kompozīcijas. Aprūpētāja Tatjana vilkābeļu auglīšiem izgatavoja krelles, kuras ir ēdamas gan uzreiz, gan ziemā lietojamas tējai.

Daudzus pārsteidza mājās gatavotais Ņinas piparmētru sīrups, kurš veldzēja ikvienu, kurš to izgaršoja.

Ar prieku un interesi uzklausījām kolēģus, kuri prezentēja savu pašmāju saražoto produkciju.

Ražas svētki noslēdzās ar piedāvātās produkcijas degustāciju. Iemītnieki labprāt mielojās ar dalībnieku piedāvāto produkciju. Uzslavas un skaļus aplausus saņēma katrs svētku dalībnieks.

Kopīgā degustēšanā iepazinām arvien jaunus produktus, kurus darbinieki labprāt audzē un pārstrādā. Šī kopīgā tikšanās reize liks rosīties čaklajām saimniecēm, lai nākošajā gadā papildinātu saražotās produkcijas burciņu skaitu arvien jaunākām receptēm, jo allaž jau ir uz ko tiekties.

"Rudens vēji noglauž vaigu ,
Lietus lāses sejā rit.
Vēlos vienu glāstu maigu ,
Dāvāt tev, no visas sirds."

Sirsnīgi Pateicos Viļakas sociālās aprūpes centra darbinieku kolektīvam un iemītniekiem par piedalīšanos un svētku organizēšanu!

Teksts:Viļakas sociālās aprūpes centra sociālā darbiniece Ņina Leišavniece
Foto:Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne

Par vērtībām, kuras Jums ir, bet mums vairs nav

Vairāk bildēs

26.oktobra rītā Viļakas sociālās aprūpes centrā (turpmāk VSAC) pieredzes apmaiņā ieradās Urgas pansionāta kolēģi kuplā pulkā ar savu vadītāju Sandru Fiļipovu priekšgalā. Jāsaka gan, ka starp Vidzemes reģiona 20 kolēģiem, atradās tikai viens dalībnieks, kura saknes meklējamas Latgalē, Viļānu novadā.

Tiekoties VSAC, kolēģiem no Vidzemes bija iespēja apskatīt Viļakas aprūpes centrā noritošo ikdienu, kura īpaši ne ar ko neatšķiras arī Urgas pansionātā.

Pie kafijas tases kolēģi dalījās par darba organizēšanas pieredzi savā institūcijā, tostarp pieskaroties arī saistošajiem  un aktuālākajiem jautājumiem sociālajā jomā gan pašvaldībās, gan kopumā valstī, gan arī projektam par Deinstitucionalizāciju kā iespēju attīstīt sociālo darbu un nodrošināt mūsdienīgus pakalpojumus, kuru skars arī mūsu pašvaldības un novadus.

Kolēģi apmainījās pieredzē par ilgajiem, piepildītajiem darba gadiem nostrādātiem Urgas pansionātā.

Pansionāta vadītāja Sandra Fiļipova savā uzrunā atzīmēja: „Būt cilvēkam ir vērtība, savukārt kļūt par vērtīgu cilvēku ir milzīgs darbs, kas jaunajai paaudzei vēl ir jāapgūst un jāsasniedz.” Vadītāja pastāstīja par savu ilggadīgo darba pieredzi, jo Urgas pansionātā ir nostrādājusi 35 gadus. Ir apbrīna vērts šis skaitlis un tas liecina vien tikai to, ka Sandra mīl patiesi savu darbu.

Ciemiņi Viļakas novadā apskatīja kultūras un vēstures objektus, tikās ar institūciju vadītājiem.
Ikvienu  no viesiem pārņēma īpašas sajūtas, esot Viļakas Romas katoļu baznīcā un aprunājoties ar priesteri Staņislavu Kovaļevski.

Daudzus interesēja mūsu lielais kaimiņš-Krievijas Federācija, kurp arī devāmies, lai apskatītu jauno Valsts Robežsardzes Viļakas pārvaldes Vientuļu robežkontroles punkta celtni. Ciemiņi jautāja par Austrumu robežas apsekošanu, īpatnībām, nelikumīgajiem robežšķersotājiem.

Laipnās un sirsnīgās bibliotēkas vadītājas Vijas Circānes pavadībā, tika izstaigāti Viļakas burvīgās bibliotēkas kuluāri, kur acij tīkami bija redzēt ķirbju izstādi, novadnieku gleznas, milzīgo musturdeķi. Daudzi vēlējās iemūžināt šo mirkli pie musturdeķa kā atmiņu no Latgales. Sirsnīgā gaisotnē vadītāja Vija tālajiem ciemiņiem pasniedza dāvanā grāmatu, kurā smelties atziņas par Viļakas novadu.

Ceļojot pa Viļaku, tika apskatīti- luterāņu un pareizticīgo baznīcas, Viļakas ezers un tur izveidotā pludmale.

Viss redzētais kolēģos raisīja pārdomas un emocijas par Viļakas pilsētas sakrālajām un garīgajām vērtībām, kuras te ir izsenis, gadsimtiem ilgas.

Pēc Viļakas pilsētas apskates, grupa devās uz Upītes kultūrvēsturisko muzeju, lai aci pret aci sastaptos ar latgalisko. Muzeja vadītājas Ligitas laipni aicināti, dalībnieki klausījās stāstījumu, kurā vadītāja uzbūra Upītes ciema dzīves ainu, kur rosījās spraiga darbība, nepasen, blakus Krievijas Federācijai. Turklāt, kad tika vērtas vaļā kultūras centra durvis, ciemiņus pārsteidza Katrīnas, Domenika un Ligitas izpildījumā skandināta latgaliešu dziesma, kura lika noraukt prieka un aizkustinājuma asaru ne vienam vien klātesošajam. Centra vadītājs- rosīgais Andris Slišāns, ciemiņus aizrāva rotaļā, kas neļāva malā stāvēt nevienam. Dalībnieki zināja teikt, ka ir izbrīnīti par tik radošu kultūras centra vadītāja pieeju un izpausmi.

Nodegustējot novadnieces Ineses Matisānes gaļas izstrādājumus, ciemiņi devās uz Balkanu dabas parku, kur viņus gaidīja siltas pusdienas, Inese Supes gatavotas, ar mīlestību.

Paēduši pusdienas, ciemiņi dalījās iespaidos par redzēto, piedzīvoto un dzirdēto.
Urgas pansionāta sociālā darbiniece Inese teica:"Esam bezgala laimīgi par šodienas jauko tikšanos ar kolēģiem Viļakas sociālās aprūpes centrā. Mani pārņēma īpašas sajūtas dzirdot bērnu balsis Upītes kultūrvēsturiskajā muzejā, tas bija kaut kas tāds, ko vārdiem nevar izteikt. Jūs esat bagāti, jo Jums ir vērtības, kuras mēs esam jau zaudējuši."

Nemanot diena bija paskrējusi. Pienāca laiks posties mājup. Atvadoties šķīrāmies, kā ļoti tuvi un ļoti līdzīgi domājošie draugi, kuri atgriežoties mājās ar lepnumu sirdī apliecinās vien to, ka tepat viens otram līdzās esot, ir tik viegli un labi, kad attālā Ziemeļlatgales nostūrī ir draugi.
Ir arī skaista pasaule tepat apkārt.
Ir arī skaisti cilvēki te apkārt.
Un sirds sāk atplaukt un redzēt daudz vairāk, vairāk...

Pateicos Urgas pansionāta vadītājai un visam kuplajam kolektīvam par jauko tikšanos!
Sirsnīgs Paldies Vijai Circānei, Vilim Bukšam, Lindai Biseniecei-Mieriņai, Mārtiņam Rēdmanim, Andrim un Ligitai Slišaniem, Katrīnai un Domenikam Slišāniem, Inesei Matisānei, Vijai Kuļšai, Inesei Supei un Viļakas sociālās aprūpes centra radošajai grupai!

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne

Kad labais darbiņš padarīts

Vairāk bildēs

Šorīt ar bērnu skanīgām čalām, smiekliem un dzīvesprieku Viļakas sociālās aprūpes centrā ieradās Žīguru pirmsskolas izglītības iestādes „Lācītis” audzēkņi - skolotāju un iestādes vadītājas pavadībā, lai iepriecinātu mūsmāju ļaudis ar labajiem darbiem-dzejoļiem un dziesmām, dejām un rotaļām, dāvanām un plātsmaizi.
Mazie mākslinieki uzbūra brīnumu, kura valstībā nokļuva ikviens klātesošais. Bija līksmi un silti, dungojot pie sevis kādreiz bērnībā dziedātās dziesmiņas.

Audzēkņu priekšnesumos izskanēja vairākas dziesmas un dzejoļi veltīti šī brīža gadalaikam, atceroties Miķeldienu un Rudens vīru.
Ar kastaņiem, valriekstiem un dažādiem citiem pašdarinātiem mūzikas instrumentiem bērni izpildīja dziesmas un dejas, kuras aizrāva skatītājus un, neviļus bija vēlme iekustināt gan rokas, gan kājas, gan līdzi dziedāt.

Pēc skanīgā koncerta, katrs mazais mākslinieks senioriem uzdāvināja burvīgo groziņu, pildītu ar rudens veltēm, saldumiņu un pašdarinātu zīmējumu.
Veltot labus un atzinīgus vārdus mazajiem audzēkņiem, vadītājai un skolotājām, aprūpes centra vadītāja pasniedza ciemiņiem saldo dāvanu.

Sirsnīgi pateicamies Žīguru pirmsskolas iestādes vadītājai Anitai Agejevai, skolotājām Elitai Locānei un Daigai Elksnītei, mazajiem māksliniekiem un pavārītei Tamārai par pasakainu labo darbu izdošanos!

Teksts, foto: Viļakas sociālās aprūpes centra darbiniece Iveta Dmitrijeva