Pēdējais no tā saucamajiem Pieciem labajiem imperatoriem, pazīstams arī kā stoicisma filozofs - Marks Aurēlijs (no 161. līdz 180. gadam) reiz teicis: „Kad tu no rīta pamosties, padomā par to, ka atkal esi saņēmis dārgo privilēģiju būt dzīvam - elpot, domāt, baudīt un mīlēt."
01.jūnija agrā rītā, Viļakas sociālās aprūpes centra (turpmāk VSAC) kolektīvs kopā ar sadarbības partneriem devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Preiļu novadu. Brauciena ietvaros notika tikšanās ar Preiļu novada pašvaldības pansionātu „Preiļi” vadītāju Ingu Vilcāni un darbiniekiem, kur tika pārrunāti dažādi praktiskie jautājumi, kas saistīti ar aprūpes centru darbību, sociālo pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti.
Jau vairāku gadu garumā, tiekoties ar kolēģiem no dažādiem Latvijas reģioniem, esam atskārtuši, ka, tas laiks, kas parasti tiek plānots tikšanās reizēm, izraisās aizrautīgās diskusijās un pieredzes bagātos stāstījumos. Kolēģi apmainoties darba pieredzē saprot, ka par kopējām tēmām var runāt bezgala, taču, vēlējāmies iepazīt Preiļus tuvāk, tāpēc pēc pansionāta apmeklējuma, turpinājām daudzveidīgo ceļojuma programmu.
Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"
Tā atrodas pašā Preiļu pievārtē, aptuveni 500m aiz pilsētas robežas uz Daugavpils pusi, kuras saimnieki Ainis un Valentīna Noviki nodarbojas ar visai netradicionālu, Latgalei neraksturīgu un modernu lauksaimniecisko ražošanu - vīngliemežu audzēšanu.
Atraktīvais un enerģiskais saimnieks ekskursantiem piedāvāja Vīngliemežu audzētavas apskati, kas ietver sevī izsmeļošu stāstījumu un redzējumu par vīngliemežu dzīvi, fizioloģiju, apstrādi un pārstrādi, kā arī piedāvāja degustāciju ar vīngliemežu gaļu (ar papriku un ar puraviem), kas pagatavota pēc oriģinālām vietējām receptēm, kuru papildina latviski dzērieni - pašu taisīta bērzu sula un piparmētru tēja. Kā arī tika piedāvātas konsultācijas par vīngliemežu audzēšanu, to īpatnībām un sejas atjaunošanas maskas ar vīngliemeža gļotu.
Saimnieki piedāvāja iegādāties gatavo produkciju - vīngliemežu gaļu un suvenīrus, ar gliemeža un Preiļu novada simboliku, kurus ir izgatavojuši vietējie amatnieki. Jāsaka gan, ka lielākā daļa apmeklētāju atzina šo smalko delikatesi labu esam, lai gan starp mums atradās arī tādi, kuri nevēlējās riskēt. Ik uz soļa saimnieks lika mums pasmaidīt, stāstījumā iestarpinot latgaļu humoru, kurš vienaldzīgu neatstāja nevienu.
Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija
Nonākot leļļu pasaku valstībā, varēja apskatīt mākslinieces Jeļenas Mihailovas fantāzijas un roku darba rezultātu. Apbrīna vērts ir mākslinieces talants, kurā domu lidojums un roku darbs ir radījis vienā eksemplārā eksponātu, kurā ir iedvesta mīmika un garastāvoklis. Leļļu galerijā katram ienācējam paveras pasaku un fantāzijas pasaule, kurā galvenās darbojošās personas ir mākslinieces darinātās lelles. Kompozīciju spektrs galerijā ir visaptverošs, šķiet, nekas nav gājis secen autores acīm.
Izmantojot iespēju pabūt pasaku valstībā, dalībniekiem bija iespēja mājas pagalmā nofotgrafēties uz divu pils namu miniatūrā ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem un ūdensdzirnavām fona, kas lika vēl dziļāk izjust šo karaļvalsts romantisma burvību.
Preiļi – pilsēta, kur satiekas visi četri vēji
Turpinot ceļojumu, uzklausījām Tūrisma organizatores/ TIC vadītājas Irēnas Kjarkužas stāstījumu par Preiļu pilsētas bagāto vēsturi – kur pirmo reizi rakstos šī vieta pieminēta 1348. gadā, kad tā ietilpa Jersikas karaļvalstī. 500 gadu garumā Preiļi piederējuši poļu aristokrātiem grāfiem Borhiem, no kuriem mantojumā palicis Preiļu muižas parks, kas ir otrs lielākais Latvijā.
Preiļu vēstures mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss ar skaisto parku. Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19.gadsimta vidū un vēl šodien tas ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem. Savukārt Preiļu pils ir izcils Latgales 19. gadsimta historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Tās arhitektūra veidota neogotikas stilā. Pilij apkārt ir apskatāma kapela, stallis, vārtsarga namiņš un parks. Pils pārcietusi smagus laikus – reiz tā nopostīta, tad uzcelta no jauna un nodegusi. Vēlāk tā uzcelta kā jaunu kungu māja un ar laiku atkal no jauna uzbūvēta par pili./Interneta resursi/
Aizrautīgais stāstījums, kas šķita misticisma pilns, lika domās uzburt tos laikus, kad valdīja grāfi Borhi ar savām augstmaņu iegribām un kaprīzēm līdz pat neģēlībai un cinismam. Tūrisma organizatore ceļotājus lutināja ar burvīgo dziedājumu pils parkā un melno latgaļu humoru, kurš lika pasmaidīt ikvienam.
Video
z/s "Juri" siera degustācija
Kā pēdējo apskates objektu programmā pa ceļam uz mājām, iekļāvām zemnieku saimniecību “Juri”, kur tikāmies ar šīs mājas saimniekiem Lidiju un Juri Lubāniem, kas piedāvā: sieru degustāciju, labumu iegādi uz vietas, mājlopu apskati.
Zemnieku saimniecības „Juri” pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad saimnieka Jura Lubāna vectēvs šajā vietā uzbūvēja dzīvojamo ēku un sāka saimniecības veidošanu. Tagadējie saimnieki – Juris un Lidija, kas agrāk dzīvoja un strādāja pilsētā saprata, ka nevēlas būt pilsētnieki. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viņi atgriezās Riebiņu novadā un pārņēma saimniecību savās rokās.
Taču, lai izdzīvotu, ar tradicionālo saimniekošanu vien nepietika, tāpēc tika apgūta prasme siet sieru. Laika gaitā siers iegaršojās gan radiem, gan kaimiņiem, kas neskopojās ar savām labajām atsauksmēm. Un, nu jau latgaļu siera sējējiem izveidojies savs uzticams klientu loks.
Lielās ieinteresētības dēļ saimnieki savu saimniecību pielāgo gan siernīcas nepieciešamībām, gan viesu vajadzībām. Viņi gādā par to, lai ciemošanās šeit kļūtu vēl patīkamāka. Zemnieku saimniecībā „Juri” sieru gatavo no bioloģiskā piena, ko dod desmit gotiņas. To sien pašu rokām.
Ciemojoties saimniecībā, viesmīlīgais saimnieku pāris izstāstīja par siera siešanas tradīcijām. Viņi atklāj to, ka šeit sieru gatavo pēc receptēm, kas ir ne tikai pārņemtas no prasmīgām siera sējējām, aizgūtas no Ulmaņlaiku pavārgrāmatām, bet arī pašu izdomātas.
Saimnieki pasniedza īpašu ēdienu, kas karstā laikā daudzus veldzēja –rūgušpiena saldo ar kanēli. Jāsaka gan, ka daudziem no klātesošajiem tas bija atklājums, lai gan lielākā daļa nākam no laukiem.
Ēdieni tika pasniegti no Latgales podnieku veidotiem traukiem, un, protams, nogaršot tika visdažādāko garšu sierus - vispirms Jāņu sieru ar ķimenēm vai zaļumiem (kāds nu kuram labāk tīk), tad maigo Mocarellas un svaigo Ricottas sieru, kas garšo īstiem siera pazinējiem.
Zemnieku sētas „Juri” gaišais starojums, viesmīlīgie saimnieki un lauku gardumi - paniņas, sūkalas, rūgušpiens un mājas sviests, ko šeit var palūgt papildus nogaršot, rada miera sajūtu, ko gribas baudīt vēl un vēl, neievērojot laika gaitu.
Dienas programma ar to tika arī izsmelta. Mājupceļā uzklausījām viens otra iespaidus un pieredzi. Labsajūta un dvēseles prieks par piedzīvoto darīja mūs laimīgus - par to, ka esam latgalieši un dzīvojam savā zemē, par to, ka daudzviet esam saglabājuši savas tautas kultūrvēsturisko mantojumu, par to, ka mums ir neatsverama bagātība- mūsu cilvēki.
Atšķetinot redzēto, dzirdēto un izjusto, gribas arvien atgriezties izdzīvotajās atmiņās, kurās
saņemam šo dārgo privilēģiju būt dzīvam - elpot, domāt, baudīt un mīlēt."
Sirsnīgi Pateicamies Preiļu novada pašvaldības pansionāta “Preiļi” vadītājai Ingai Vilcānei ar komandu par viesmīlību!
Sirsnīgs paldies šoferītim Aivaram Bērziņam par atbalstu!
Teksts, Foto: Viļakas sociālās aprūpes centra vadītāja Ilze Šaicāne
